Jau labu laiku mokos ar šo muļķīgo problēmu. Visa pamatā - slinkums, kas izpaužas diezgan savdabīgā veidā. Man ir tiešām izteikta vēlme darīt jēdzīgas un noderīgas lietas, piemēram, cītīgi mācīties, pašmācības ceļā uzlabot svešvalodu prasmes, visādi citādi izglītoties, skatīties labas, vērtīgas filmas un seriālus (un problēma nav tajā, ka nevaru tādas atrast, nē, rindā jau labu laiku stāv daudzi labi kino gabali), galu galā ir izveidojies garš, garš saraksts ar grāmatām, kuras ļoti vēlos izlasīt, gan no klasikas plaukta, gan daiļliteratūras romāniem, gan arī zinātniskās literatūras. Par brīvā laika trūkumu nevaru sūdzēties, studēju, taču nestrādāju, ar neko citu īpaši nenodarbojos. Un tomēr - nedaru neko no tā, ko vēlos. Ikdienā laiku prasti un bezjēdzīgi nositu internetā un citās ne īpaši produktīvās aktivitātēs, mācībās, protams, minimālās prasības izpildu, taču zinu, ka varētu darīt daudz, daudz vairāk.
Kas īsti ir pie vainas? Smieklīgi zems gribasspēks vai mežonīgi izaudzis slinkums? Vai arī abi?
Un kā to visveiksmīgāk apkarot?
16
