Atbalsts no drauga

Paļauties var tikai un vienīgi uz sevi. Ja kaut ko gaidīsi no citiem cilvēkiem, nāksies daudz un dikti vilties un domāt, cik pasaule ir netaisna un ka neviens tevi nabadzīti nesaprot. Dzīvo un dari sev, nevis, lai saņemtu atbalstu no otra.

Un kā, tavuprāt, izpaužas atbalsts? :D

Aiziet uz veikalu,sagaidīt mani mājās un citas lietas.

Kā tieši Tu gribi, lai atbalsts izpaužas?

Es droši varu teikt, ka vīrs mani atbalsta, rūpējas, mīl un lolo. Jā, varbūt man šad un tad man gribas vairāk uzmanības un romantikas, bet tomēr no cilvēka nevar prasīt neiespējamo. Galu galā katram no mums ir savs veids, kā izrādit rūpes un mīlestību. Un manējais nav romantiķis :( :D

Uz veikalu iet gandrīz tikai viņš. Pirms nebija bērns, brīvdienās iepirkāmies kopā, bet tagad esmu bijusi veikalā tikai dažas reizes.

Mājās nekad nav sagaidījis, jo viņam darbs parasti beidzās vēlāk nekā man.

Sadzīviskajās lietās tieši.

Man attiecībās nevajag ''komunālā dzīvokļa biedru'', ar kuru ir interesanti parunāties un pamīlēties.. Gribu kaut ko vairāk.. savstarpējs atbalsts, stiprais un mierinošais plecs, nebeidzamas rūpes, cieņa un mīlestība.. tas viss padara kopdzīvi īpašu, labāku par vientulību :)

Cilvēki ir dažādi.. vajag atrast sev dzīvē piemērotāko. Starpcitu, tā ir laba doma - vērot 2. pusītes tuviniekus. Ģimenes modelis mēdz vairāk pateikt priekšā par cilvēku nekā vārdi :)

Ljoti atbalsta. Tieshaam vinjam blakus juutos kaa aiz dzelzs sienas, zinu, ka vajadziibas gadiijumaa izdariis visu, kas man un beernam vajadziigs.

Nu.. mājas darbi laikam vienmēr ir bijuši manā ziņā, bet man pret to nekad nav bijuši iebildumi. Ja kaut ko negribas vai nav spēka izdarīt, tad vienmēr palūdzu, atteikums nekad nav sekojis.

B

mājas darbi laikam vienmēr ir bijuši manā ziņā, bet man pret to nekad nav bijuši iebildumi. Ja kaut ko negribas vai nav spēka izdarīt, tad vienmēr palūdzu, atteikums nekad nav sekojis.

man taapat, turklaat es biezhi straadaaju maajaas un man tas grafiks briivaaks. Domaaju, ja buutu otraadaak un es naaktu maajaas katru dienu veelu, vins man neliktu berzt griidas un mazgaat traukus, tas viss jau buutu izdariit.
Sheit jau ir runa par cienju pret otru cilveeku. bet nevajaga arii otru izmantot

Mēs ar vīru esam komanda un mums abiem ir tā filozofija, ka šīs attiecības ir uz ļoooti ilgu laiku un mēs darām ko varam, lai abiem tajās būtu labi un kopējās dzīves kvalitāte ietu tikai uz augšu. Pēc šiem kritērijiem tiek izvērtēti darba un mācību piedavājumi, iekārtots mājoklis un izdarītas arī dažādas citas dzīvesstila izvēles. Un viens pret otru izturamies ar maksimālu uzmanību un cieņu.

Bet manā dzīvē tā nav vienmēr bijis. Esmu bijusi ilgstošās, nopietnās attiecībās, kur (abi jutāmies) kā dzelzceļa sliedes - vienmēr iet paralēli, it kā tuvu, bet tomēr nekad nekrustojas un nesatiekas. Trūka tās intimitātes un pilnīgās atdeves attiecībās, līdz ar to "atbalsts" bija tikai tikmēr kamēr pašam ērti. Par mūsu "pāri" kā atsevišķu būtni, kas prasa kopšanu, laiku un rūpes nedomājām. Bija nevis "mēs", bet gan "tu un es". Attiecību laikā šīs domas mani nomāca, bet nejutos gana tuva viņam, lai par to tik atklāti runātu, bet, jau pēc šķiršanās, arī viņš stāstīja, ka bija juties tieši tāpat.

Man atbalsts asociējas ar pavisam ko savadāku,kā te tik minēts:

Aiziet uz veikalu

mājas darbi...Ja kaut ko negribas vai nav spēka izdarīt, tad vienmēr palūdzu

Tās tādas sadzīviskas lietas.Kopdzīve! Atbalsts ir tad ,kad tu dari "neiespējamo",vis jūk un brūk un tieši vīrietis ir tas vienīgais kas pasaka-TU VARI!

stiprais un mierinošais plecs

Lūk,tas ir atbalsts!
Atbalstu no sava vīrieša saņemu! Viņš liek darīt un sasniegt pat to,ko pati īsti nespēju aptvert un noticēt. Grūtākajos brīžos sapurina!(l)
Stipro muguru iegūsi,ja pārs reizes to viņam atgadināsi!;-) Ja ģimenē tas nav bijis aktuāli,tad tas gluži vienkārši viņam nešķiet vajadzīgs. Ievies šo "atbalsta" modeli Jūsu ģimenē un viss būs kārtībā:-)

Šķiet, ka nekad dzīvē neesmu tādu īstu atbalstu ne no viena saņēmusi. Un domāju, ka to pat nemācētu pieņemt, jo uzskatu, ka tas tāpat vienā brīdi pēkšņi var sabrukt un tāpēc labāk nepaļauties uz to, ka kāds atbalsta.
Trauku mazgāšana, ēst gatavošana nesaistās ar atbalstu, tie ir vienkārši mājas darbi. Tas, ka pats aiz sevis novāc traukus, baigais atbalsts. :-D

Es no savējā pagaidām nekādu materiālo atbalstu nejūtu.
Nesen sācis strādāt. Nākamnedēļ pirmā alga (tad jau manīs cik būs nopelnījis),
Bet es, es pelnu ļoti labi, šonedēļ jau 80 eiro aizgājis degvielai vien priekš viņa mašīnas (ļoti neizdevīga mašīna, jaudīga, bet daudz patērē degvielu),
Pagaidām ir tā, mīļum vajag to un to, un es visu laiku tikai dodu savu karti.
Šodien pat sakasijāmies, es teicu ka lai nebrauc man pakaļ uz darbu un neved mani nekur, jo tas benzīna stabiņš visu laiku ātri krītas un kad viņš šitā mani izputinās.
Vakar uzprasīju, kad viņš man dos savu karti, lai ieperkos, teica ka no algas, vot gribu redzēt.

Bet tādā ziņā ir diezgan izpalīdzīgs, vienmēr izdarīs ko prasu, uztaisa tēju, aiziet tur un tur, protams, ja vajag arī aizvedīs vienmēr. Nav itkā arī skops, vienkārši tagad vēl nav nopelnijis baigi, Pluss paralēli ir biznesu jaunu iesācis.

Kad es domāju par "atbalstu", man vienmēr parātā nāk viens draugu pāris, kur dāma vēlējās studēt ļoti specifiskā un sarežģītā nozarē un tika vairākās skolās, no kurām dzīvesvietai tuvākā bija 800km... Vīrs bija gatavs viņas sapņa dēļ pārvākties uz jebkurieni un tā nu viņi izvēlējās labāko no skolām, pārdeva māju, vīrs mainīja darbu un viņi pārcēlās ļoti tālu no mājām. Dāma studē pilna laika klātienē, čalis strādā un abi pagaidām dzīvo bišķīt pieticīgāk, jo, kad viņa pabeigs tās studijas, tad visticamāk pelnīs daudz vairāk. Jāmin, ka arī viņa iepriekš ir savas ambīcijas un ērtības uz laiku "iesaldējusi", lai viņam būtu vieglāk. Tā, manuprāt, izskatās "atbalsts"! :-)

Paldies meitenes par viedokļiem.
Jāsaka,ka viss mūsu attiecībās ir labi,izņemot šo lietu.Neuzskatu to par lielu mīnusu,vairāk par tādu mīnusiņu.Visādi citādi mani viss apmierina.Par šo esam runājuši.Un lai gan viņš saprot,tomēr līdz galam nesaprot,jo to nav redzējis savā ģimenē.
Man mamma ir rukātāja,ar tēvu jau kādu laiku šķīrusies un viņai ir grūti strādāt divos darbos un vel māju berzt,ēst taisīt.Līdzīgi sanāk arī man.Divi darbi,viņam brīvāks,bet aizbrauc pie čoma.No vienas puses ir saprotams,bijusi gara darba nedēļa,daudz stresa darbā un gribas iedzert aliņu un paskatīties hokeju.
Es toties tajā laikā strādāju,jautāju vai viņš varētu aizbraukt uz veikalu.Jo jā,tas man būtu palīdzējis.Kaut vai tas,ka mani mājās sagaidītu.
Nav it kā bailes vienai, bet ir jocīga sajūta,pirmo nakti vienai gulēt.Tikai nedēļa pagājusi. :D
Esmu tādā kā dilemmā, man pašai ar sevi arī ir lai, tomēr neesmu fanā,ka viņš ir aizklīdis. :D Būs man jāzvana un jāsaka kā viņa mamma mēdz teikt:Ceļu uz mājām pazaudēji?:D
Nu jā,lieta vel tāda,ka esmu pirmā nopietnā draudzene un viņam šī ir pirmā kopdzīve.
Lieta tāda,ka ir par šo jāparunā,citādāk viņš nesapratīs. :D

Nu, te gan izskatās, ka tu vēlies vien otru pieaugušo, bet tas, kas tev ticis ir vēl puika, kas īsti nesaprot kā ēdamais nonāk ledusskapī un zeķes kļūst atkal tīras :-D Nezinu padomu, nepatīk man tie audzināšanas projekti! :-D

Nordic Belle - tā nu tas ir sanācis.Daudz jārunā.

Nezinu padomu, nepatīk man tie audzināšanas projekti!

+++

Man tāds attiecību modelis nemaz nelikas saprotams. Attiecībās, manuprāt, ir normāli, ja abas puses cenšas maksimāli viens otram palīdzēt, atvieglot dzīvi.. Es visu mājās daru tāpēc, ka es ikdienā esmu krietni mazāk noslogota nekā draugs. Viņš tāpat sadumpotos, ja pati no veikala stieptu smagumus.

Tādas lietas meitenei nevajag mācīt.. to saprot cilvēks pats.. vai arī nesaprot un, iespējams, nekad līdz galam neizpratīs..

Vīrs atbalsta ļoti, ar viņu kopā jūtos it kā kāds mani turētu plaukstā. Viņš domā, ka esmu trausla, mani jāsargā, pati neko nevarēšu, man itin visā jāpalīdz, tā nav, bet es pretī nespurojos :-D