Jūtos tā it kā man būtu vismaz par 10 gadiem mazāk. Ikdienā sarakstos ar puisi, mūs vieno kopējas sāpes, viens otru atbalstam. Bet es sāku tā kā mazliet aizdomāties vai nav arī tā, ka es viņam simpatizēju. Viņš tiešā tekstā neko neizrāda. Vienreiz ieminējos par teātri, teica, ka droši varam doties kopā. Minēju par savu aizraušanos taizemiešu ēdienu, viņš arī izteica vēlmi doties kaut kur kopīgi, lai tikai dodu ziņu. Bet tik pat labi kopā jau var doties arī tādi paziņas, draugi, kuru starpā nav simpātijas.
Kā vispār atkost, vai es sarakstes biedram patīku?
6
