un no kā jums ir bailes....

Man vienkārši ir nereāli bail no zibens :D Kad zibeņo tad es esmu gatava bez maz vai palīst zem gultas un gaidīt kad viss beigsies :D
Te daudzas minēja ka bail no vemšanas.. Kā tas izpaužas? Kad piemēram lietojiet alkoholu tad bail ka tik nebūtu jāvemj pēc tam ? Man tad drīzāk bail no paģirām :D

Peles, žurkas. Histēriskas, paniskas bailes... tā, ka līdz asarām, pat murgos rādās (t):'-(

Ļoti bail no zirnekļiem. brr. man vēl vakar darbā viens lielais zirneklis pārbiedēja. Gāju uz tualeti, un viņš pāri podam skrēja, man pilnīgi šoks iestājās un likās, ka leks virsū. :D :'-(
Vasarās nepatīk arī peldēt dziļi ezerā vai jūrā, jo ir sajūta, ka paraus mani kāds zem ūdens. Domāju, ka bailes no dziļa ūdens parādījās kad bērnībā iegāju par dziļu ezerā, aizrijos un netiku ārā ,jo nemācēju peldēt.
Vēl man ir bail no ārstiem, vilkšu līdz pēdējam lai nebūtu jāiet. Bail iet pat kādam citam līdz uz slimnīcu.

sintra vienmēr līdzi zāles, lai ,ja nu paliek nelaba dūša, nebūtu jāvemj, alkoholam zinu mēru - iedzeru, sareibst galva, uzreiz vairs nedzeru, lai nepaliek slikti, ar kuģi nebraucu - jūrasslimība, ja redzu ka kādam paliek slikti - aizsūtu prom ar kādu, kas var palīdzēt, ja kads apvemjās - eju prom, ja kāds piedzēries - neeju klat...pamatīgi tas ietekmē manu dzīvi.

Un aizmirsu pieminēt, ka man bail arī no ārstiem, poliklīnikām, slimnīcām utt.

Genufobija — bailes no ceļa locītavām :-D es pat nenojautu, ka kaut kas tāds eksistē.

Man pašai ir bail no vardēm un krupjiem. Un tā pamatīgi bail, jo, kad kādu no šiem abiniekiem ieraugu, tā no šausmām sastingstu un nezinu, kur likties. Izklausās smieklīgi, bet šo fobiju es jau kopš bērnības nevaru pārvarēt. Tajā pašā laikā tādas lietas kā augstums, tumsa, zibens, zirnekļi, sliekas, žurkas utt. manī nekādas īpašās emocijas neizraisa.

Man ir bail no nosmakšanas, iesprūšanas šaurā vietā un no cilvēkiem maskās brr, draugam arī ir nācies ko tādu vilkt :-|

man bailes palikt staavokli respektivi ja virietis pamestu un paliktu viena, resna nevajadziga nevienam ar bernu un bez jebkadiem papildlidzekliem.

nepārspīlējot, kā mazs tarantuls, tāds pūkains,resns

Ritīgi mīļš(l)

Man ari tarantuli patik...(l)

majas zirnekli riebj un tarakaani vjjeee.

Man šausmīgi bail no zirnekļiem gan maziem,gan lieliem un spalvainiem:-O un arī no čūskām.:-D

*Ūdens, it īpaši, ja dziļums sāk pārsniegt apmēram metru, zinu, daudziem iespējams liekas smieklīgi, taču ūdens nepatīk un nekādu romantisko randiņu laivā arī negribētu izbaudīt :D
* Vardēm/ krupjiem
* Dažkārt ir bail no šaurām, tumšām telpām, augstuma un tumsas, bet tas tā nosacīti - atkarībā no situācijas
* Asins nodošanas/slimnīcām un visu kas ar to saistīts
* Zāles pļāvējiem/ motorzāģiem un citiem aparātiem
* Ļoti biedē arī dzemdības
Vispār uzskatu, ka man kaut kādas dīvainas bailes :D

Čūskas un zirneklīši Latvijā nav pārāk nāvējoši, tāpēc izteiktas bailes neizraisa. Baidos no sievietēm.

Man bail nav bail no kā konkrēta kā zirnekļiem vai augstuma, bet tieciet man - kaut kā būtu.
Man bail pamosties 40 gados vienai, darbā kuru ienīstu, tikai tāpēc, ka biju spiesta šīs profesijas izvēles izdarīt tīņu gados. Bail, ka manas mentālās slimības pārņems manu prātu un es nekad nespēšu ar nevienu cilvēku normāli komunicēt bez stresa un bez viņu jau iepriekšējas atstumšanas. Bailes no izgāšanās, no dzīves izniekošanas, no lietu nožēlošanas un nākotnes.

Salami https://www.youtube.com/watch?v=Npkhyeotzog
Tev tak vienmēr ir iespēja padzīvot uz kāda losīša rēķina, pastudēt kādu citu profesiju uz losīša rēķina. Nav tik bēdīgi kā vīriešiem(50% nācijas).

Ne šajā seksistu sabiedrībā. Tu taču zini, ka vēl ar vien ir seksisms un sievietēm ir grūtāk atrast darbu...

Un vēl man bail, ka kontrole pieķers bez etalona.

Putni - ļōti nepatīk, ir sevišķi Rīgā baloži , ne vistas, pīles u.c Ka nāk tuvāk man par 3-4 metri, uzreiz gribas skriet prom :-D

Asinis- Ka ieraugu , ta uzreiz sagriežas galva un varu pat noģībt (asins analīžu nodošana- tās ir šausmas)

Slimnīcas- sistēmas , adatas , narkoze .Jau no bērnības nav patikušas .

Laikam , ka arī no paģirām un vemšanas :-D

Bail palikt vienai, bez neviena tuva cilvēka .

Paniskas bailes no zirnekļiem un augstuma, pat 2 metri man ir par traku! Ja kāds gribētu no manis atbrīvoties, vislabākais veids izraisīt sirdstrieku būtu vienkārši iedabūt mani kādā panorāmas ratā un ielikt klēpī jauku, lielu, pūkainu zirneklīti! :-D
Vēl man ir bailes no publiskas runāšanas, kas man ir krietni traucējis dzīvē.:-/

Nezinu, vai tam ir nosaukums, bet man kļūst bail ieraugot kaut ko tādu:



Tad vēl no nepazīstamām, dziļām ūdenstilpnēm. No sirseņiem:'-(

Manii ir paaraak daudz bailju. Dazhas jau, skjiet, ka nav iisti normaalas. Piemeram, es nespeju stavet tuvu metro/vilcienam, liekas, ka kaads psihais pagruudiis vai, ka man saljodziisiies kaaja un es uzkritiishu uz sliedem. Nekad neljauju, lai cilveki, ko miilu stavetu tuvu sliedem. Otra paranoja, kas ljoti bojaa dziivi ir nedroshiiba, vai esmu izslegusi matu pannu, gaazes pliiti, nopuutusi sveces. Juus smejaties vai nee, bet es esmu njemusi uz darbu ieprieksheja vakara dedzinatu sveci, jo baidiijos, ka vinja nesaak degt pati no sevis. (t)

Ljoti bail no leenas, mokoshas naaves un radiibaam bez spalvas, kazhoka (vardes, chuskas, gliemji utt)