Manii ir paaraak daudz bailju. Dazhas jau, skjiet, ka nav iisti normaalas. Piemeram, es nespeju stavet tuvu metro/vilcienam, liekas, ka kaads psihais pagruudiis vai, ka man saljodziisiies kaaja un es uzkritiishu uz sliedem. Nekad neljauju, lai cilveki, ko miilu stavetu tuvu sliedem. Otra paranoja, kas ljoti bojaa dziivi ir nedroshiiba, vai esmu izslegusi matu pannu, gaazes pliiti, nopuutusi sveces. Juus smejaties vai nee, bet es esmu njemusi uz darbu ieprieksheja vakara dedzinatu sveci, jo baidiijos, ka vinja nesaak degt pati no sevis. (t)
Ljoti bail no leenas, mokoshas naaves un radiibaam bez spalvas, kazhoka (vardes, chuskas, gliemji utt)