Sāls un cukurs, kuru apēdam nemanot - pat veikalā pirktajā maizē, pārstrādātajos produktos.
Vienu atklājumu nesen priekš sevis veicu - mans svars krītas un sāta sajūta iestājas ātrāk, kad, izvēloties no veselīgajiem ēdieniem (pārsvarā dārzeņi), atļauju sev ēst to, kas visvairāk garšo un neiespringstu, ka varbūt nav pareizi ieturēties vienveidīgi, jo tik un tā ar laiku ķermenis sāks prasīt kaut ko citu. Porciju apjoms īpaši nemainās. Bet, ja kārojas tomātus, tad bez stresa ēdu tos no rīta, pusdienās un vakarā un 2 dienu laikā -1 kg. Vienu dienu gribējās burkānus, tad bija svaigi spiesta burkānu sula un burkānu, sēkliņu salāti, cik tik lien. Bietes sakārojās, biešu sula un tvaicētas bietes. Un tamlīdzīgi. Tas neizslēdz arī citus ēdienus, bet šāds secinājums - atļaujot sev to, kas garšo no veselīgā klāsta, nav pat visu laiku jāpiedomā par kcl, iestājas labsajūta, jo garšo un viss dabiski. Ja kārojas salātu mix, taisu arī to. Tapat neliedzu sev tēju ar medu, kas neskaitās īsti pareizi (iesaka jau medu pieēst klāt nevis iemaisīt tējā, bet, ja garšo, atļaujos). Ne par to stāsts, ko tieši. Bet par to, ka, ja garšo, un ir +- veselīgi, tad arī tas sanāk forši un rezultatīvi. Un tas jau arī tikai tāds imho, nekāda uzskata, ka jādara tieši/tikai šādi.