Depresija un pašnāvība.

Viņa viena dzīvo vai kāds ir blakus?

Ar draugu dzīvo, bet viņš arī savā ziņā velk viņu uz leju - ik pa laikam atrod kādu pagaidu darbu, no kura parasti tiek atlaists, jo ir problēmas ar alkoholu.

Man ļoti žēl, bet, manuprāt, šī ir situācija, kura jārisina ģimenes iekšienā un ar speciālistu palīdzību. Šeit, Cosmo, var tikai gudri runāt, kā būtu pareizi darīt...

.Saprotu jau, tāpēc jau rakstīju, ka nezinu, ko sagaidu. Laikam tiešām vienkārši gribejās izlikt to savu sāpi.
Varbūt kādai ir kādi ieteikumi, kā nonākt pie tā, lai viņa piekristu doties pie kāda speciālista?

Ja runā par pašnāvībām, tad vajag kādu speciālistu. Kaut vai pati pakonsultējies, ko tev iesākt. Negribu biedēt, bet es zinu 3 cilvēkus, kuri runāja, runāja un arī izdarīja. Pie tam, ja ir jau mēģināts to izdarīt.

Labi, meitenes, paldies. Rīt apzvanīšu kādas iestādes, painteresēšos, ko es varu darīt šādā situācijā.

Psihiatrs vai reliģija
Ir cilvēki kam reliģija palīdz noturēties dzīvē un redzēt tur kādu jēgu.

Negribēšana iet pie psihologa, jau parāda ka tur ir problēma.

Man ir zināmms veikses stāsts. Cilvēkam galējā variantā tika palīdzēts ar pret paša gribu. Pēc paris menešiem ārstēšanās, skats uz dzīvi krietni savādaks. Paldies, gan nesaka, bet saka un saprot, ka ja būtu laicīgi ārstējusi depresiju utt. daudz kas dzīvē būtu biis savādāk.

Varu padalīties ar to, ka bez speciālista palīdzības diez vai izdosies cilvēkam atlabt. Manā pieredzē ir veiksmes stāsts, kad bija dziļa depresija, pašnāvniecikas domas un līdz ar to tas viss aizgāja līdz psihiskai slimībai, un tur jau vairs nebija nekādu citu variantu, kā palīdzību sniegt pret paša gribu. Vēlu Tev veiksmi būt stiprai un nepadoties, būtu arī labi, ja vēl būtu kāds tuvs cilvēks ģimenei, kas spētu sniegt atbalstu un palīdzēt, pirms vēl nav par vēlu!

Prieks dzirdēt, ka ir arī veiksmes stāsti. Gaidīšu, kad mamma "atlabs" no dzeršanas un mēģināšu skalot smadzenes par psihologu vēl cītīgāk. Reliģija šajā gadījumā nepalīdzēs, kategoriski pret visām reliģiskajām lietām.
Iedomājos, ka varbūt viņai vajag kādu, ko mīlēt un ko aprūpēt, varbūt tas varētu būt kāds mājdzīvnieks, kas palīdzētu viņai novērst domas no tā visa, bet cik prātīgi būtu iegādāties mājdzīvnieku, ja viņa nespēj parūpēties pati par sevi?!

Apzvanīju vairākas iestādes, visur vienīgais ieteikums - mēģināt pierunāt doties pie speciālista, jo ar varu cilvēktiesības neļauj piespiest cilvēku ārstēties.
Nu, protams, vēl ir variants gaidīt, kad būs pavisam slikts stāvoklis un tad sākt rīkoties, bet ļoti negribētos ko tādu pieļaut.

Ir bijusi reize, kad sadzērās miega zāles ļoti daudz, tad izdevās aizvest uz psihiatrisko slimnīcu, kur pagulēja dažas dienas un tad pret pašas parakstu laida viņu mājās, jo atkal jau cilvēktiesības.

man tik ir slikti es velos nomirt lai vinam butu vieglak. jo es nevaresu dzivot bez vina ja vins aizies. un ari nevaru ar vinu. man sap. esu sausmigi greisirdiga. varat neatbildet sakot ka vajag psihiatru es esmu tur bijusi dzeru zales bet tas bija ļoti sen un nekas nepalidzeja. es velos parunat ar kadu kurai ir bijis kaut kas tam lidzigs un vai vina tika tam pari. ka visparigi tik pari greisirdibai es to nekontroleju.

Bēdīgā, droši vari man rakstīt, uzklausīšu!

Manuprāt īsti neko nevar palīdzēt. Pie psihologa jau sasietu nevedīs. Cilvēkam galva jānotiek kādam klikšķim lai ko mainītu. Mans tētis pēc šķiršanās arī dzēra, bija depresīvs, darba nebija, pārmeta ka viņš esot bijis slikts vīrs utt. Un pus gadu tāds bija. Viena dienā viņš dzirdēja, ka es istabā raudu un tad saprata ka tā nevar, ka tomēr viņam ir atlicis kāds kuram dzīvot.
Centies parunāt ar mammu, ka ir vēl kāds kuram dzīvot, kā tev viņa svarīga utt. Dzivienku manuprāt nevajag ņemt jo beigās tā var būt mocīšana
Jā ir kāds kad vēl uz leju tad jātiek no tā vaļā.
Mēs jau te varam visu ko ieteikt un spriest, bet vai tas palīdzēs nezinu.

Ir divu veidu pašnāvnieki - tavas mammas tips un tie, kas smaida un tad vienu dienu čuš... Otrais ir traģisks variants. Man ir pieredze diemžēl ar abiem variantiem.
Bet tavai mammai var palīdzēt, jo visa viņas uzvedība ir kliedziens pēc palīdzības. Tā kā pat, ja laužas - kaut pie psihologa uz stundiņu parunāt iesākumā. Man draudzene viena gāja labu laiku. Ne gluži pašnāvnieciskas tieksmes, bet vienkārši ar svešinieku viņai bija vieglāk sirdi izkratīt. Tur pats nevar izķepuroties, vajag palīdzību.

Mjā, neapskaužama situācija. Ir jāsakarto domas galvā pašai Tavai mammai, zinu viegli jau teikts, bet nu ja nav gribasspēka , nekas cits nepalīdzēs. Alko arī dod papildus depresiju.
Varbūt kādas nervu zāles viņai vajadzētu...