Es apskaužu jauniešus kas ir iemīlējušies. Es neko tādu nepiedzīvoju un nepiedzīvošu, mans laiks ir pagājis. Manā vecumā sen ir par vēlu ko tādu sākt un uz mani labākajā gadījumā skatītos dīvaini, ja mēģinātu ko pasākt ar 10+ gadus jaunāku meiteni. Tāpēc esmu atmetis tam ar roku un pieņēmis savu likteni. Es apskaužu pārīšus, bet arī domāju un priecājos kādi viņi ir laimīgie.
Par ko jūs tā jūtaties?