Attiecibas ar plaksteri

Šķiros tikai, tad, ja esmu atradusi nākamo lai nebūtu jāpārdzīvo (l)

Wtf?

Plāksteris ir tikai plāksteris, bet brūce zem plākstera paliek.
Tikai vajadzētu padomāt, kā var justies otrs cilvēks, ja iemīlas, bet Jūs atklājiet, ka viņš ir tikai plāksteris???

Man tā sanāca. Netīšām. Tikai beigās sapratu, ka bija tāds kā plāksteris. Lai gan visu laiku zināju, ka nemīlu viņu. Izšķīrāmies. Viņš trakoja un skandalēja un solījās izdarīt pašnāvību. Šogad jūnijā precēsies un ir laimīgs :D Attiecības palika labas, joprojām sanāk satikties, jo kopīgas aktivitātes.

Man tādas attiecības ir bijušas vairākas.
Pārsvarā vienkārši kādu laiku bijām kopā kā pāris, nekādus grandiozus nākotnes plānus netaisījām, bet labi pavadījām laiku kopā, vieglāk tak tomēr, ja tajā pēcattiecību posmā ir kāds tuvumā. Vienreiz gan sanāca tā, ka šādas attiecības izvērsās diezgan dramatiski un gandrīz sanāca tā, ka pēc plākstera vajag citu plāksteri...To reizi nožēloju, jo neapzināti ļoti sanāca nodarīt pāri, pati arī briesmīgi jutos.

Šis ir interesanti. Gadās jau ka pats plākstera līmētājs iemīlas. :))
Bet pa lielam, jau normāli cilvēki jau iepriekš pasaka, zin, man nevajag attiecības utt. Tad jau parasti vis ir ok.
otrs cilvēks var izvēlēties, jā vai nē.

Man jau gan šķiet, ka no sākuma neviens otru cilvēku savā prātā neklasificē kā plāksteri, vienkārši satiec citu cilvēku, ļaujies un ar laiku saproti, ka tas otrs ir bijis tā kā plāksteris, no sākuma jau attiecības tik ļoti neanalizē un neizķidā, lai saprastu, ka tiešām neko nopietnu nevēlies. Nu vismaz man tā bija. Nevienu ļaunprātīgi izmantot necentos. Vismaz apzināti.

Man nekad nav bijis plāksteris vajadzīgs, jo agrāk šķiršanās ja arī bija sāpīga, tad tīri virspusējā līmenī.
Tagad apsveru domu, ka kaut kad varētu būt vajadzīgs.

Man jau gan šķiet, ka no sākuma neviens otru cilvēku savā prātā neklasificē kā plāksteri, vienkārši satiec citu cilvēku, ļaujies un ar laiku saproti, ka tas otrs ir bijis tā kā plāksteris, no sākuma jau attiecības tik ļoti neanalizē un neizķidā, lai saprastu, ka tiešām neko nopietnu nevēlies. Nu vismaz man tā bija. Nevienu ļaunprātīgi izmantot necentos. Vismaz apzināti.

Ir tik ļoti dažādi varianti un situācijas. :)

Es nesaprotu, priekš kam šitā ir jādara! Manuprāt, pēc šķiršanās vajag pabūt vienam vismaz kādu gadu, sadziedēt visas brūces, un tikai tad, kad viss atkal ir 100% kārtībā, tikai tad meklēt jaunas attiecības. Nu kas tas ir, ka no viena grāvja jākāpj nākamajā

Var teikt, ka viens otram bijām plāksteri. Attiecības mums bija vairāk kā friends with benefits variants. Tāda veida attiecības uzturējām apmēram 2 mēnešus, tad es jau sāku domāt, kā tās pārtraukt, bet puisim bija tādas pašas domas un viņs pirmais ieminējās par šķiršanos.
Vai es otreiz kaut ko tādu atkārtotu? Nekad mūžā! Tas bija mans dzīves zemākais punkts un nākotnē (tpfū, tpfū, tpfū) es tik zemu vairs nekritīšu.

cassandra, gadās, ka pārim esot ilgi kopā, rodas ne-vientulības sajūta. Un tad pāris pašķirās un meitene jūtas vientuļa, līdz ar to iesaistās jaunās attiecības, lai aizpildītu šo tukšumu.

Sorry, tas liecina par kaut kādu vājumu vai ko?
Ja tu nespēj labi justies viens, tad attiecības nevajag veidot. Tikai tad, kad cilvēks viens pats spēj pilnvērtīgi būt, tikai tad vajag iesaistīties attiecībās. Tikai tad otram reāli var ko dot. Pretējā gadījumā iesaistīsies attiecībās un tikai "ņemsi" un gribēsi, lai dod tev, lai mēģina kāds aizpildīt tavu tukšumu.

vienkārši satiec citu cilvēku, ļaujies un ar laiku saproti, ka tas otrs ir bijis tā kā plāksteris

eh, man ir tieši tā pat, nezinu, grūti savādāk, prasās pēc kāda, jo pierasts jau attiecību laikā.