Par dzivesvietu

:-)

1. Pirkt.
2. Nekad. Kad maziņa biju, dzīvoju neilgu laiku. Ciest nevaru, tīri drošāk liekas, dzīvot kaut kur augstāk.

Man ir savs īpašums - 2 istabu dzīvoklis.

Īsti negribētu 1.stāvā. Nu Rīgā točna nē, drošības dēļ.

1. Pašu īpašums, atbalstu pirkšanu (ja nopietni skatās uz to visu, ne studentiņvariants)
2.atkarīgs no 1.stāva. Esmu dzīvojusi, kur beletāžas augstais variants, nekādu problēmu, ne1 netraucēja, jo pati iela nebija pie logiem, liels plašums vēl labu gabalu.

1) atkarībā no situācijas un drošības sajūtas par saviem inākumiem.
2) ne

Varbūt kāda kaut ko ir dzirdējusi par kādu starpgadījumu Rīgā 1. stāvā jaunajā projektā? Jo it kā ir labs piedāvājums, bet arī tas 1. stāvs nedaudz baida. Kaut gan mājā ir 24h apsardze un kameras.

Pati dzīvoju ārpus Rīgas dzīvoju 3. stāvā. Ļoti patīk. Protams, kluss rajons. Bet ir lieta, ka daudzi iet gar dzīvojamās mājas maliņu, tpc 1. stavā neņemtu, daži smēķē, vai runā un 1.stāvā to ļoti labi ir dzirdēt.
Pašai mantots dzīvoklis, bet ja būtu jāizvēlas pirkt vai īrēt. Tad ir aspekti, vai uz ilgu laiku tai vietā, vai uz tikai dažiem mēnešiem vai gadiem. Protams, lbk ir pirkt, bet vispirms lbk viņu izīrēt un pēc tam domāt par pirkšanu(patīk/ nepatīk), svdk var nopirkt kaķi maisā.;)

Ir dzīvoklis, kuru izīrēju, otrs- kuru īrējam ar draugu kamēr nopirktais remontējas. :)

Man savs dzīvoklītis, ir kredīta maksājums, bet noteikti mazāks nekā par šādu dzīvokli būtu īres cena. Vispār īrēšanu uzskatu par pagaidu variantu.

1. stāvā izskatītu variantu par labu cenu, jaunā projektā ar slēgtu, apsargātu teritoriju, ideālā variantā ar mazo terasīti. Tad varbūt arī nesmādētu. Savi plusi tam ir, piemēram, riteni vai bērnu ratiņus nav augstu jānes. Bet tikai nožogotā, apsargātā teritorijā, citādāk ne ne

1. stāvā - viss atkarīgs no atrašanās vietas. Tādā 1.stāvā, kur logi pie ceļgaliem, negribētu dzīvot, bet augstajā pirmajā stāvā- nekādu problēmu.

Es dzīvoju tādā 1 stāvā jaunajā mājā, kur apkārt ir slēgta teritorija, zaļa zāle un koki, un tāpat 1x naktī pamostos no baigās skaņas un skatos ritenim saslēdzēju zāģē sīkais. Zagļiem ir pofig apsargājams vai neapsargājams...

Es gribētu privātmāju, es būtu laimīga tad, visu bērnību tā dzīvojusi esmu, kad izej pa durvīm ir zaļa zāle un mežiņš.

Tajā projektā, kur apsveram, ir kameras un apsargs, bet slēgta teritorija gan gluži nesanāk, var tur ieiet no malas. Bet ir augstais 1. stāvs un foršs balkoniņš. Ai, es nevaru saprast, man arī baida tā drošība, bet no otras puses arī privātmājā tad jau nav droši. Nekur jau nav droši. Arī 5. stāvā var ielauzties.

1. Pagaidām īrējam, bet, kad varēsim nopirkt, tad noteikti, ka pirksim.
2. Es gribētu kā minimums 3.stāvu un uz augšu

Es dzīvoju agrāk slēgtā apsargājamā teritorijā dzīvoklī, man droši stāvēja pat nepiestiprināts ričuks kāpņutelpā, jo bija slēgti vārti ar kodiem, durvis ar kodu un diennakts apsargs, kameras. 1x redzēju ka bija izzagts velosipēds, tātad tas viss zagļiem nav šķērslis + pat ja man zaļā zona aiz loga un 1st nav līdz ar zemi tu nevari atstāt visu laiku aizkarus vaļā, jo tāpat staigā un vadā suņus gar logiem, reāli nekāda privātuma. Iesaku padzīvot no sākuma 1 stāvā lai saprastu ka tomēr negribas....

Pagaidām ar draugu dzīvokli īrējam, bet tuvākajā laikā, šo pašu grasmies pirkt ārā. Pašlaik dzīvoju 2. stāvā.
Pirms ievācos tagadējā dzīvesvietā, 10 gadus nodzīvoju 1. stāvā. Rajons kluss, mierīgs, apkārt vienas pļavas un koki, pašā pilsētas nomalē. Paveicās arī, jo māja atradās tālāk no ceļa un vispār vietā, kur cilvēki parasti apkārt bieži nestaigā. Rīgā noteikti negribētu dzīvot 1. stāvā.

Gurri , nu , tur, kur mēs domājam, tur tā gluži neviens nestaigā garām, ok, var tur ieiet, bet cik esmu novērojusi, reti kāds tur staigā, tas mūsu noskatītais dzīvoklis arī kā ielokā sanāk un garām logiem toč neviens nestaigā, plus jau teicu , ka augstais 1. stāvs sanāk un nevar redzēt cilvēkus, kas staigā garām. Bet nu mani vairāk tā drošība uztrauc. Pati esmu dzīvojusi diezgan ilgi privātmājā un arī tur nejutos droši. Laikam jau jebkur tie zagļi var ielauzties, gan jaunajā projektā, gan vecajā, gan privātmājā, gan 3. stāvā.

Visu mūžu esmu dzīvojusi pirmajā stāvā, un nebiju aizdomājusies par to, ka mani varētu aplaupīt. :D
Bet, jā, vienīgais, ko pie mīnusiem varētu minēt ir tas, ka, ja kāds smēķē zem loga, baigi nāk iekšā, un vēl arī tas, ka zem logiem cilvēki mēdz sarunāties.
Bet arī uz balkoniem cilvēki smēķē, tā kā...
Atkarīgs arī no mājas novietojuma. Rīgā negribētu pirmajā stāvā dzīvot, bet mazpilsētā ir ok. :)

Smēķētājus un bļaurus var just un dzirdēt arī 2.stāvā un varbūt arī augstāk.
Es 10 gadus nodzīvoju pirmajā stāvā parastā blokmājā, nekādu problēmu! Bet, pērkot dzīvokli, skatītos, ko var redzēt pa logu, kas blakus utt. Bet kategoriski nē nesaku.

par pirmo stāvu- jā, ja dzīvoklis kādā pagastā vai mazpilsētā un augstais, respektīvi, garāmgājējs ar rokām nevar aizsniegt. citādi nē.

1.) Atbalstu pirkšanu, pat tad, ja jāņem kredīts. Kā jau te minēja, es arī īrēšanu uzskatu par pagaidu variantu.
2.) Drauga dzīvoklis atrodas pirmajā stāvā, nu neko, dzīvojam. Es sākumā nebiju sajūsmā, bet nu jau pierasts un nekādu problēmu, apzagti neesam. Vienīgais, kas traucē ir tas mežonīgais troksnis, kad kāds nevis normāli aiztaisa mājas durvis, bet ienākot atlaiž un tad tās ar nenormālu blīkšķi aizkrīt ciet.