Sveikas, cosmo dāmas.
Pirms nepilniem pieciem gadiem traģiski gāja bojā mans vīrs. Mūsu kopīgajai meitiņai toreiz bija tika 9 mēneši. Saprotams, ka tas laiks bija ļoti, ļoti grūts... Lai vai kā, apmēram gadu pēc traģiskā notikuma manā dzīvē iegriezās vīrietis no pagātnes, ar kuru biju kopā. Viņš bija uzzinājis manu stāstu un bija gatavs palīdzēt, piemēram izvedāt bērnu pie ārstiem un būt stiprajam plecam, kura man ļoti trūka. Laiks gāja, satuvinājāmies, arī mazā vīrieti pieņēma, sākām dzīvot kopā. Meitai tagad 5 gadi, esam runājušas, ka viņas tētis ir debesīs, apmeklējam kapiņus, esmu rādījusi bildes, viņai ļoti patīk klausīties kā runāju par tēti. Šo vīrieti viņa sauc kā pagadās - pārsvarā vārdā, bet dažreiz izsprūk vai varbūt apzināti nosauc par tēti, tomēr, ja to dzird omes vai citi radinieki/draugi, tad saka, ka viņas īstais tētis ir debesīs un skatās uz viņu no mākoņa maliņas.
Tagad ir tā, ka esmu bildināta, drīzumā plānojam sarakstīties. Man liekas tikai pareizi pāriet vīra uzvārdā. Tuvākajā laikā plānojam arī bērniņu, kuram arī būs tēva uzvārds, bet jautājums ir par manu meitiņu. Mana mamma un pārējie ģimenes locekļi uzstāj, ka meitai arī vajadzētu likt patēva uzvārdu, savādāk var justies atstumta, ka ir savā uzvārdā, bet mēs būsim citā. Ka vēlāk var justies aizvainota un atstumta. Vīrietis ir gatavs bērnu ņemt savā uzvārdā, vispār meitiņu ir pieņēmis kā savu, bet es nezinu... Mums rados bija līdzīga situācija un māte pielika bērnam jaunās ģimenes uzvārdu caur svītriņu, bet es domāju, ka vajadzētu atstāt īstā tēva uzvārdu, kas būtībā ir vienīgais, kas viņai no viņa ir palicis un reāli atgādina par tēti. Būtībā man liktos pat muļķīgi likt viņai to svešo uzvārdu, bet visi radi ir sašūmējušies par to un neļauj man racionāli tam visam pieiet.
Ko es vēlos no jums? Varbūt kaut kādu apstiprinājumu par to, ka rīkojos pareizi meitai atstājot īstā tēta uzvārdu. Es negribu vēlāk justies vainīga, jo meitu nekādā gadījumā neatstumju., viņa man ir vismīļākā uz pasaules un pieder pie manas ģimenes. Domājat, bērns varētu to saprast? Protams ne jau šajā vecumā, bet vēlāk.