Naudas nozīme

Nauda jau nav galvenais dzīvē (pati cenšos to neaizmirst), bet tiekties pēc labākas dzīves un dzīvot labi, manuprāt, ir tikai normāli. Varbūt puisis nav tik pārliecināts par sevi un viņam nesanāk tik straujš gājiens augšup, bet gan jau arī viņš grib dzīvot labāk. :)

Pēc savas pieredzes - puisim nekad nav bijis īpaši daudz naudas, man arī protams, ne, bet sūdzēties par trūkumu nevarēju. Naudai nekad īpašu uzmanību neesmu pievērsusi, jo finansiālā situācija vienmēr var mainīties, tāpēc pēc maka biezuma nekad nespriežu. Tagad, abiem ar finansēm kļūst arvien labāk, bet man viņš bija tik pat mīļš arī tad, kad tik labi negāja.
Domāju, ka tik ļoti iespringt uz to arī nevajadzētu. Priecājies par to, ko tev dzīve sniedz! Atceries, ka sevi attīstīt, pilnveidot un lutināt vienmēr ir labi, gan esot ar kādu kopā, gan esot viena. Tu taču dzīvo, lai pašai prieks, nevis kādam citam. :)

Varbūt viņš skatās uz tevi un domā-tu tur raujies, ņemies, daudz strādā, bet pēc tam gandrīz visu notriec salonos, lupatās un citos niekos. Viņš paskatās uz sevi, secina, ka viņam ir labi arī vienkāršās drēbēs, visam pietiek, uzkrājumus sanāk veidot-priekš kam tad līst ārā no ādas un raust daudz naudas?

Tur jau tā lieta, ka visu laiku esmu bijusi viena un mans ego vienkāši ir pārbarots un tā esmu ieciklējusies uz to naudu. Pati jau jūtos apmāta ar to, to visu paspilgtina ģimenes ietekme. Es laikam vienkārši baidos...baidos ļauties un tad sāku izdomāt dažādas problēmas, kuras nemaz nav problēmas.

Teika_spoliite, nezinu,ko viņš domā..bet man ir tieši tādas domas,kā Tu aprakstīji tikai pretēji. Es vispār pēdējos gadus nedzīvoju normāli, raujos divos darbos, it kā man ir tas, ko vēlos, tas pēc kā dzenos...bet patiesībā vienmēr esmu pārgurusi, stresā, nelaimīga, ar veģetatīvo distoniju, nav laika pat draugus satikt mēnešiem. Es nebiju par to aizdomājusies līdz satiku viņu..un tad man iestājās apjukums, redzu,ka var dzīvot arī citādi...nopirkt lētākas drēbes , bet veltīt vairāk laika mīļajiem, parūpēties par viņiem,palīdzēt citiem, pilnveidot sevi..ne tikai mūžīgi skriet un strādāt līdz galvu nevar pacelt. :/

Tad pamegini apstaties un to izbaudit :)

Varbūt viņš tev ir dots, kai tu no viņa mācītos nevis mēģinātu pārveidot? Kam tev tie lupatu kalni, nauda, ja esi nelaimīga? Nauda ir svarīga, bet tai ir jāatvieglo dzīve un jārada brīvības un harmonijas sajūta nevis stress, pārslodze, diskomforts.

Kam Tev vajadzīga tā nauda, ja par to iegādātās lietas tāpat nesniedz pietiekamu laimes sajūtu?
Man ir iespējas strādāt ilgākas stundas un pelnīt vairāk, bet nu jau vismaz gadu to nedaru, saprotu, ka nav ko sevi dzīt un bojāt veselību, man lielāku gandarījumu dod brīvais laiks nekā kaut kāda par dārgu naudu nopirkta lupata.

Varbūt viņš tev ir dots, kai tu no viņa mācītos nevis mēģinātu pārveidot? Kam tev tie lupatu kalni, nauda, ja esi nelaimīga? Nauda ir svarīga, bet tai ir jāatvieglo dzīve un jārada brīvības un harmonijas sajūta nevis stress, pārslodze, diskomforts.

+++ Piekrītu. Dzīšanās pēc naudas un augstāka komforta līmeņa,manuprāt, ir tā vērta vien tad, ja iegūtais rezultāts sniedz Tev prieku un dod lielākas iespējas dzīvē. Protams, vienmēr jātiecas uz augšu, bet jāizvērtē, kas ir tas, ko iegūsi, ejot uz priekšu.

Varētu jaut teikt - nē, nebūtu tāda, kas skatās vīrieša makā, ja mīlētu viens otru, būtu kopā kaut ar nabagu, bet realitātē tas tā ne vienmēr strādā.
Mana draudzene ir juriste, kura studiju gados sagāja kopā ar kursabiedru. Kopā bija gadus 4 vai 5. Abi apmēram vienā laikā sāka strādāt arī savus pirmos darbus, protams, pelnīja maz, kā jau tas sākumā mēdz būt. Draudene vairāku gadu garumā ļoti profesionāli izauga un tagad ir labs jurists, alga, salīdzinot ar sākuma algu, ir četrkāršojusies. Savukārt draugs kā sāka pirmajā darba vietā, tā tur arī ir palicis, tā kā tas ir tuvu paziņu uzņēmums, tad viņš tur jūtas ļoti droši, bet alga joprojām stāv uz vietas - turklāt reizēm algu neizmaksā vairākus mēnešus, reizēm pasaka, ka maksās vairāk, bet beigās pasaka "sorry, vecīt, slikts mēnesis, nevarēšu tomēr samaksāt vairāk" un puisis visam piekrīt, jo savā darba vietā jūtas kā mājās un baidās mainīt darbu.
Principā šis arī bija viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ viņi izšķīrās - reāli draudzene puisi šos gadus uzturēja. Varbūt citādi būtu, ja puisis mīļš, bet ne pārāk gudrs, ieguvis zema līmeņa kvalifikāciju un vairāk vienkārši nopelnīt nevar, bet šajā gadījumā abiem ir maģistra grāds jurispudencē, liela darba pieredze un zināšanas un viņi abi zina, ka puisis var pelnīt vairāk, daudz vairāk.

teika_spoliite, es pati tagad pamazaam arii sliecos taa domaat, ka esmu viņu satikusi, lai mācītos un saprastu, ka laime un prieks nav naudā. Bet no otras puses, man ir patīkami, ka varu viena īrēt dzīvokli, ka varu iet uz teātriem,kino,koncertiem tik ,cik gribu, varu aizbraukt ceļojumā, visas salona lietas mani ieprieciena. Bet tas vai tas ir tas īstais un patiesais prieks?! Šaubas tagad mani māc, taču tas sabiedrības un ģimenes spiediens liek dzīvot labāk, jo es vienmēr salīdzinu ar citiem un vēlos labak.

Ja es strādātu 2os darbos, tikai tāpēc, lai iekrātu naudu un nopirktu māju. Vot tas būtu mans vienigais iemesls, lai sevi nostrādinātu kā zirgu.

Nu, rauties melnās miesās, tikai lai nopirktu firmas šmotkas ir tizli. Izklausās pēc cosmo bieži pieminētas lēkšanas pāri savai pakaļai.
Bet, runājot par situāciju...var jau būt dažādi, ir cilvēki, kurus visus apmierina kā ir un neko viņi nedarīs, la kādreiz būtu labāk, jo viss apmierina. Un nebūt nauda nav noteicošais. Ir daudz tādi, kas ir labos amatos un ar labām algām un lieliskas iespējas attīstīties un sevi pilnveidot, bet to nedara, jo viņiem nevajag. Man personīgi būtu grūti būt kopā ar tādu morālu sļinķi.

Sugar, neraujos Tāpēc,lai nopirktu firmas šmotkas un to arī nemaz nedaru :) kā jau sākumā minēju viena darba alga iet krājkontā katru mēnesi ar mērķi,iegādāties savu dzīves vietu vēlāk.:)

Mjā, ir ko padomāt...patiesībā jau puisis ir mīlš un nespētu no viņa šķirties...taču ilgtermiņā domājot šis jautājums rada bažas manī, vai neapstāšu censties iet uz saviem mērķiem būdama kopā ar otru tādu cilvēku, kuram šķietami ir labi tā kā ir.

Dzīsies pēc saviem mērķiem, kamēr paliksi viena un nelaimīga.

Apple_pie, jā padsmir gados viss šķiet savādāk, bet ralitāte ievieš savas korekcijas. S milim raj i v shalashe dzīvē strādā ļoti slikti, it īpaši, ja viņu tā siena kaudze apmierina, bet tevi nē.

+++++Apple_pie
Raudāsi savā 2014. gada mersī, skatoties, kā draudzenes ar saviem viduvējībām omulīgi sēž parkā bērnu čalu ieskauti. Labākās lietas šajā pasaulē nevar nopirkt par naudu.

Džī
Uh..ir miljoniem aspektu, ko šeit gribu apskatīt... kaut vai
1. Vai vīrietis Tev pa īstam patīk? Kā pats vīrietis, neskatoties uz to, cik naudas viņam ir.
2. Vai pieļauj domu, ka varētu būt laimīga ar viņu arī tad, ja Tev nebūtu šo divu algu, pašai naudas būtu mazāk?
3. Vai vīrietis pavisam nav mērķtiecīgs vai viņam darbs tāds, kurā pamaz maksā? Attiecīgi, vai viņam ir nākotnei plāni - pašam sava dzīvesvieta, bērniem normāls materiālais stāvoklis utt.
4. Cik ļoti pati esi apsvērusi savas attiecības ar naudu un to, cik laimīgu tā Tevi dara. Vai tad, ja samazinātu savas darba stundas, teiksim, par 1/3, paliktu vairāk laika, taču mazāk naudas - vai spētu kļūt laimīgāka vai tomēr esi laimīgāka daudz sevi nostrādinot un tad nopērkot par naudu konkrētās lietas?
5. Cik daudz ir lietu, kuras daudz maz regulāri sagādā Tev prieku, laimi, bet nav nopērkamas pa naudu? Kāds ir šo "lietu" īpatsvars pret lietām, kas ir nopērkamas?

Protams, satiktos. Es neesmu no taam sievieteem, kam viiriesha galvenaa iipashiiba ir speeja apmierinaat visas vinju materiaalaas iegribas. Savaam vajadziibaam speeju nopelniit pati.

Labāk ir raudāt mersī, nevis troleibusā :D