Sporta stundas skolā

Man gan patika, ka sports bija pirmais. Dvielis sporta somā daudz vietas neaizņem, bet tas jau laikam atkarīgs no tā, kāda kuram tā soma :D Fēni bija uz vietas.
Ak, jo vairāk domāju, jo vairāk prieks par to, cik superīga vidusskola man bija. :D

Ja tev apple pie pietiek ar padushu mazgaashanu a bet luudzu! Man nepietika un nepietiek joprojaam!

Vichy.
:D
Man jau arī tas sports nebija nekāds cukurs, bet tomēr ja viņš būtu bijis savādāks ( kā es minu ) būtu bijis daudz labāk. Jo ņemot vērā mūsdienu stājas problemas labāk lai viņš ir noderīgs un ieaudzina fizisko rīta rosmi, kā nepieciešamību un neatliekamu dzīves sastāvdaļu. Nevis cilvēki apzinās savas fiziskās problēmas vēlak. Tīri tā no veselīga dzīvesveida.
Jā neatbalstu kautkadas šauras nodarbības skolās, tām būtu paredzēti privāti gursi. Bet ikdienas fiziskajam minimumam ir jābūt, lai būtu veselīgs. Savadak vecumdienās var nākties ar zodu braukt pa asfaltu.
P.s. Atvainojos par kļūdam

Vichy, nezinu, es nekad nesvīdu tā, ka nenormāla smaka bija uzreiz :D

Manuprāt būtu jābūt ieaudzinātam, jo vecāki nevienmēr nodarbijas ar rīta rosmi.
Mo rīta piecelies 10-20 min. izstaipies un dodies dienas gaitās.

Vienmēr uzskatīju, ka vizuālā mākslā, mūzika un sportā atzīmes ir liekas. Tie priekšmeti vispārējai attīstībai ir nepieciešami, bet tos, manuprāt, nav korekti novērtēt ar atzīmē, jo te ir vairāk runa ir par dotībām un talantiem.

Vienmēr skolā izjūtu riebumu pret zīmēšanu, mūziku un sportu, jo nebija ne balss, ne zīmēt mācēju, ne sports patika (kaut gan atsevišķie virzieni vismaz sportā padevušies)..

Vispār man ar gribās lai tie paši sporta skolotāji iesaistās nodarbībās, savādāk sporta tērpos es viņus redzu vienmēr, bet reāli pašus kaut skrienam neesmu ne reizi redzējusi

Šim te es piekrītu - man pa visiem garajiem skolas gadiem bija labi ja pāris skolotāji, kas paši kaut ko varēja izdarīt un parādīt piemēru. Lielākā daļa bija pensijas vecuma īgņas, kas knapi varēja svilpē iepūst, taču visus kritizēt gan nekad neaizmirsa.
Katrā ziņā, arī es sporta stundas atceros ar dziļu riebumu un nevis tāpēc, ka man bija sliktas atzīmes, bet gan tieši neprofesionālās skolotāju attieksmes un pārmērīgās kritizēšanas dēļ. Tagad gan sportoju ar lielu prieku. Vispār bēdīgi, ka lielākajai daļai skolēnu tā ir tāda trauma; to visu taču varētu pasniegt arī daudz savādāk.

Tur nu es piekrītu, par sporta skolotaju neiesaistīšānos un lielāku vai mazāku kritizēšanu.
Būtu mums skolā bijuši sporta klubi ar trenneriem kuri atbalsta :-D

Cik daudzām/iem nebija paveicies ar sporta skolotājiem...

Es arī, esmu šokā, jo visu laiku domāju, ka tikai man tā. :-/

nu beidziet... atzīmes liek par normatīviem, kuri pat uz 10 ir diezgan elementāri. Nu sorry, ja jaunietis nevar 60 presītes bez apstājas uztaisīt, vai noskriet krosiņu 1500m normālā laikā, tad nejau sporta stundās ir vaina, bet fiziskajā sagatavotībā. Man tie normatīvi vienmēr likušies diezgan smieklīgi un pat nesportiskākie cilvēki varēja normālas atzīmes izvilkt, ja kaut cik pacentās.

Man sportā padevās bumbiņas un granātas mešana, izturības skrējieni un vēl šis tas, taču vnk izcili tizla biju tāllēkšanā un sprintā - cik atceros, visus tur vērtēja pēc vienas mērauklas un mani bija ļoti jāpacenšās, lai vispār 4 dabūtu, tai pat laikā disciplīnās, kur varēju dabūt 10 bez piepūles, citi to pašu 4 pat nevarēja.
No vienas puses vērtēt ar atzīmi to nav pareizi, taču no otras tik pat labi varētu oponēt, ka arī intelektuālās spējas cilvēkiem ir ļoti dažādas un tad jau nevienu priekšmetu nevajadzētu vērtēt... strīdīgs jautājums vispār.

ehh, atceros es sevi tāllēkšanā :D knapi trīs metrus aizledzu un i to bija 3 :D bet florbols man bija dieva vietā. Ļoti patika. Vienīgi nepatika, ka meitenes spēlēja kā slimās.

nu beidziet... atzīmes liek par normatīviem, kuri pat uz 10 ir diezgan elementāri.

Skolniekam (savulaik vismaz) bija jāiemet pēc kārtas 10 soda metieni basketbolā, lai dabūtu augstāko novērtējumu, tomēr.. cik skatīts basketbols, mūsu profiņi paši vienmēr netrāpa :D Ja profesionāls basketbolists nevar dabūt ''desmitnieku'' spēlē, tad kāpēc tik augstas prasības ir no neprofesionāla pusaudža? :D

Palasīju komentārus un var uzreiz redzēt, ka lielākā daļa pat puslīdz nopietni ar sportu bērnībā nav nodarbojušās, tādēļ arī ir tāda šausmināšanās un negatīva nostāja pret sporta nodarbībām skolā. Un nevajag aizbildināties ar nevarēšanu, veselības kaitēm utt :) Skolas sporta normatīvi ir pilnīgs izsmiekls, kuru neizpildīšanai attaisnojumu nav nekādu. Man arī bija dažādas veselības problēmas un cik tik traumas nav bijušas, bet sports patika (bērnam tam vispār būtu jābūt naturāli, bet nu tas mans viedoklis...), tādēļ arī visas traumas ārstēju, un ar visām kaitēm trenējos, piedalījos sportā un viss arī sanāca :) Tas vienkārši moderni mūsdienās izdomāt- ai dušām nav laika, tādēļ neiešu uz sportu; ai, sporta tērps jāstaipa līdzi; ai man sāp tas vai šitas; ai esmu aizelsusies utt... cik cilvēki bez abām kājām vai rokām nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, cik cilvēki ar sirds kaitēm sporto utt? Nevajag tizloties, bet censties un darīt, tad arī viss sanāks :)

Papildinot cormeum - ne tikai soda metieni, tas pats mums bija ar volejbola servēm. Kā arī, dažās disciplīnās nu tiešām 90% no klases dabūja sliktas atzīmes, kaut daļa bija sportisti, viens pat Latvijas rekordists vieglatlētikā. Skolotājs pats atzina, ka normatīvi dažās jomās vairumam ir teju neizpildāmi, tāpēc nesaprotu, kā var teikt, ka tajos dabūt 10 ir diezgan elementāri. Vienīgais normatīvs, kurā atceros, ka visām meitenēm bija labas atzīmes, bija vingrošana uz līdztekām.

Es ārpus sporta stundām nekur nesportoju, bet tāpat skolu beidzu ar gada atzīmi 9 un valsts ieskaitē 10, tāpēc nedomāju, ka tie normatīvi, kas bija manā laikā vismaz, bija nereāli izpildāmi skolēnam parastajam. Sekmīgu atzīmi dabūja visi, kas centās. Protams, bija sporta veidi, kas man padevās labāk, bet tāpēc jau tiek darīts tik daudz kas, lai katrs varētu atrast to, kas viņam patīk un padodas.
Par to atzīmju vērtēšanu - strīdīgs jautājums, kā jau Arta minēja. Ja jau tiek vērtēti citi priekšmeti, kāpēc lai netiktu vērtēts arī sports? Jā, ir cilvēki, kas pēc dabas ir atlētiskāki un kuriem labās atzīmes sportā nāks vieglāk, bet tāpat ir arī cilvēki ar vieglu galvu matemātikā, piemēram, kuri vieglu roku visu atrisinās, nemaz nepiepūloties.

cormeum, basketbolā parasti bija jāizpilda dažādi metieni (no vidus, sāniem, no groza apakšas) un tad skaitīja kaut kādu vidējo atzīmi. Ne visi basketbolisti ir labi soda metienos - citi labi spēlē aizsardzībā, citi labi bumbu ņem nost, citi uzbrukumā, citiem padodas metieni. Basketbols (tāpat kā jebkurš sporta veids) ir ne tikai bumbas mešana grozā, bet arī smags darbs pie fiziskās sagatavotības - izturība, spēks, ātrums utml, nemaz nerunājot par mentālo sagatavotību - stresa menedžments, stratēģiskā domāšana utt. Tie, kas bērnībā "caur nevaru" iet un ņemās, tie arī ir profiņi, nevis tie, kuriem sanāca 10 metienus iemest un ar to viņiem arī pietika :) Ko es ar to gribu pateikt? Ka ne visiem sanāk viss, bet nu es neticu, ka ir cilvēki, kuri vispār neko nevar izdarīt un izvilkt normālu atzīmi sportā.

Cik es atceros, mums žurnālā par sodiņiem izlika vērtējumu. Iespējams kaut kas tagad ir mainījies :)

Mums arī basketbola atzīme sastāvēja no dažādām "mini" atzīmītēm par dažādu veidu metieniem, kur tika vērtēts arī tehniskais izpildījums, ja bumba lidoja grozā, tad bija papildus punkts.
Vismaz manā laikā 10 skaitījās izcila atzīme, kas nozīmēja, ka vari izdarīt kaut ko vairāk nekā tiek prasīts parastajā programmā, tāpēc ir tikai normāli, manuprāt, ka ne visi var iegūt 10. Bet visi var iegūt 6-7 balles, ja cenšas un regulāri apmeklē nodarbības, un, protams, nav ar kādām īpašām veselības problēmām.