Sporta stundas skolā

Ir divu veidu cilvēki: :-P
1) Tie, kuri meklē risinājumus problēmām;
2) un tie kuri meklē problēmas, lai nebūtu tās jārisina

labi, ar 10 gadiem nedaudz parspileju, bet nu pamatskola, ja es pamatskolu pabeidzu ar 15, tad 7-8 klases kaadi 13-14 gadi. arii tajaa vecumaa diezvai beerns aizdomaasies iet pie skolotaaja prasiit gada plaanu ,lai jau septembrii vareetu treneeties. beerni ir un paliek beerni. no vinjiem nevar prasiit to pashu ko no pieaugushajiem

wee, lielākoties man arī nebija. Jau tad sev grafiku veidoju pat

:D es biju matemātikas klasē , mums tādām muļķībām laika nebija :D bet otrai 10tai klasei bija mūzika un sports :D

Es arī biju matemātikas klasē, bet mums bija 10. klasē gan mūzika, gan vizuālā māksla, kā arī visus gadus sports, vienu gadu pat 3x nedēļā. :D

Man šķiet , ka mēs varējām izvēlēties par to sportu un visi kā viens teica , lai liek papildus fiziku , vairāk labuma, lai gan viņa bija 5dien 8tā stunda ar visām izrietošajām sekām :D

meooow, paprasīju profesionālam hokejistam, kas ir gan izlasēs bijis un tā, viņš teica, ka nekad nav redzējis kādu vemjot dēļ ledus treniņiem, pāris reizes dēļ sausajiem gan un arī tikai vasarā, kad parasti visi ir śvakāki kā sezonas laikā. Vemj dēļ sliktas fiziskās sagatavotības, profesionālā sportā tādai nevajadzētu būt ;)

Nu kā var apvemties no treniņa ? :D

nekad neesmu veemusi, bet vinreiz peec skolas krosa gan bija tik slikti, ka likaas ,ka veeders paarspraags

No treniņa es nezinu kā var apvemties :D Bet esmu apvēmusies krosa sacensībās, biju maziņa un tik ļoti pārnervozējusies vai dabūšu labu vietu rajona sacensībās, tad nu iznākums, ka pārpūlējos. Bet tā bija tīri mana vaina, domāšanu vajadzēja sakārtot man :D
Es arī neuzskatu, ka vemt pēc treniņiem ir normāli, absolūti nē - cilvēkam pašam jājūt kur ir tā robeža, cik tālu var spiest no sevis ārā.

Jūs, gudrās galvas varat vēl 12lpp ar komentāriem pierakstīt par to ir vai nav normatīvi normāli un atzīmes vajadzīgas, bet tas nekādā veidā nemaina manu un citu sieviešu un vīriešu reālos pārdzīvojumus un pieredzi ar (publisku) pazemojumu, biedējošām ķermeņa reakcijām pie pārslodzes un nevarības sajūtu. Skolas sporta stundās es jutos kā lūzeris. Un tas, ka "vajadzēja noskaidrot plānu, trenēties, gatavoties, pati tizla, pati vainīga" ir pilnīgs bullšits, jo nevar uzvelt atbildību par pieaugušā nepedagoģisku rīcību uz bērnu. Skolotāja un skolēna attiecības jau tādēļ nav simetriskas, ka skolotājs ir atbildīgs par izglītošanu un skolēnu morālo un fizisko drošību.

Zinu ka man riebas kaut ko sporta uz atzimi darit, jo vienmer saradas skatitaju barins, no kuriem bija ari tadi, kuri panirgajas par tiem, kuriem kaut kas nesanaca.
Citos prieksmetos parbaudes darbus darot neviens jau no malas nelureja un nekritizeja, jau kaut ko darija nepareizi.

Ak, dievs cik daudzas traumē skolā noskriet pāris apļus , a tagad katra otrā saka ,ka sporto :D

wee Ja tas bija uz mani tad mani nekas netraumeja, sporta bija labas atzimes, bet es saprotu ari tas sievietes, kuram sports nepatika.

Tā jau ir wee, bet tomēr skolās ir nepareizā skriešana.
Reali bērni ikdienā netrennējas tādam pasākumam, bet čipšus, bulkas un kolas dzer ( kāds vēl aiz stūra uzsmēķē ) un vienā dienā skolas kross - tagad maucat ar pilnu atdevi, kurš pirmais :D

Wee, ir liela starpība starp to, ko es domaju, zinu un cik daudz kontroles pār savu dzīvi man ir tagad, kad man ir 30+ un kā bija tad, kad man bija, piemēram, 14.

Ehh, lasu un atceros savas sporta stundas skolā ar prieku un smaidu, lai gan, protams, pāris reizes neiztiku arī bez asarām un puņķiem, bet man tas viss piederas pie lietas :) kopā man ir bijuši 4 dažādi sporta skolotāji, un visi forši, vienu gadu sportu mācīja bijusī Latvijas izlases basketboliste, jā, tad stundas bija smagas, bija jāizcīna cīņa ar sevi, jākāpj sev pāri, bet tas ir tieši tas, kas man patīk :)
Bija lietas, kas man padevāa, bija, kas nepadevās, bet lai tādēļ neietu uz sporta stundām? Nē. Ja arī neiemetu visus soda metienus, zināju, ka nākamajā stundā, kad spēlēsim badmintonu, viss būs ok, jo tas man padodas ļoti labi. Reti kuram viss padodas vienādi labi :)
Vienīgās dusmas bija par to, ka lai gan sports mums notika abām vidusskolas klasēm kopā, meitenēm un puišiem atsevišķi, ļoti maz meiteņu apmeklēja sportu, reti kad sanāca, ka varēja spēlēt komandas spēles, jo vnk nebija meiteņu. Tas tā dumji. Bija reizes, kad ar puišiem kopā futbolu, frisbiju, florbolu spēlējām, forši :)
Pēdējā sporta skolotāja bija tāda, kurai varēja jautāt daudz ko, par uzturu pēc treniņiem, soprta apavu izvēli utt. Tas tā jauki bija. Un vēl mēs papildus atzīmes varējām pelnīt piedaloties dažādās sacensībās, piemēram, Siguldas Vienības braucienā, skriešanas pasākumos, neskatījās laiku, galvenais, ka piedalies, uzreiz tika ielikts papildus 10, kas nebija slikts stimuls darīt kko arī ārpus stundām.
Un visbeidzot, manuprāt, 3 sporta stundas nedēļā ir stipri par maz, vajadzētu vismaz 6, tad arī daudz paspētu iemācīties, uztrennēties utt. :)

Tas nebija nevienam konkrēti , tas bija secinājums par visu kopā ... Nu man ,piemēram , visu mūžu ir riebusies ķīmija un bioloģija, bet prātā nav ienācis teikt ,ka tāpēc kaut kas nav kā vajag , man nepatīk , mana problēma . Nu ja es nevaru izpildīt to ko liek sportā tad , jā , esmu vainu slinka vai tizla ... Nekad neskreju ne krosu , ne apļus man nepatīk , bet tā ir mana problēma , tāpat kā nekad nestaipījos pēc sporta , man nepatika , tad labāk lieko 3min vietā uzpīpēju aiz stūra.

Manuprāt kross skolā kā tāds jāaizliedz, ja kādam baiga velme lai trenējas individuali pie kada trenera.
Nu rīta aplitis, lēnā tempā ok., kaut vai ātrā solī :)

Te jau vairākkārt tika minēts, ka lielākoties viss ir atkarīgs no skolotāja, un problēma ir sporta skolotāju neprofesionalitātē un varbūt arī pārāk lielā skolēnu skaitā nevis sporta nodarbībās kā tādās. Mēs vienmēr iesildījāmies, arī pašiem vajadzēja prast novadīt iesildīšanos dažādām muskuļu grupām. Atceros arī, ka pirms un pēc kaut kādām skriešanām skaitījām savu pulsu un atzīmējām. Ja kādam bija kādas veselības problēmas, tad loģiski, ka viņš netika spiests darīt to, kas viņam kaitētu, gluži otrādi. Bija puisis, kuram sirds ne tā sitās pēc sporta nodarbības, skolotājs teica, lai aiziet pie ārsta, atrada nelielas sirds problēmas un pēc tam skolotājs vienmēr pastiprināti sekoja līdzi puiša pašsajūtai, ja bija jāskrien garie gabali, piemēram. Man pašai bija problēmas ar menisku, bija vingrinājumi, ko skolotājs man vienkārši aizliedza darīt, pat ja pati gribēju.
Ar gada un semestra plāniem mūs vienmēr iepazīstināja gada sākumā, jaunas lietas vienmēr tika izskaidrotas un nodemonstrētas, skolotājs skaidroja skolēniem tehniskās kļūdas nevis tikai paziņoja atzīmi.
Neviens neizsmēja tos, kam kaut kas nepadevās sportā, bet varbūt man vienkārši paveicās ar klasi. Zinu, ka ir gadījumi, kad izsmej arī tos, kam kaut kas nepaveicas citos priekšmetos, ne jau tikai sportā ir jāatbild visas klases priekšā.

Nu cik tad tas kross ir liels ? Es vienmēr biju pirmspēdējā no 4 klasēm kopā... Es reāli neskrēju, uzpīpēju , devos uz startu kaut ko skrēju ,kur visi skatās ( mēs skrējām pa šampētera mežu ) un tālāk gāju . Atzīmes par krosu nekāds nelika nekad, šķiet tikai pirmie 3 dabūja 10. Faktiski 11:00 jau biju brīva , viss ir labāk nekā sēdēt stundās.
Vispār jau būtu forši ja no kādas 7 un uz augšu , sports būtu brivpratigs gribi ej, gribi neej ...