Sporta stundas skolā

 
Reitings 4298
Reģ: 29.01.2009
Ārkārtīgi uzrunāja šis raksts:
http://sportacentrs.com/efektivie_trenini/28042015-blogs_sausmas_sporta_stunda

Vienmēr esmu domājusi, ka sporta stundās vispār nevajadzētu skolēniem likt atzīmes. Šīs stundas ir ļoti svarīgas un noderīgas un tās varētu būt pat biežāk kā 2x nedēļā pa 40 minūtēm, bet atzīmju likšana ir ļoti diskriminējoša. Pati esmu savulaik ļoti pārdzīvojusi par to, ka skriešanā nevaru nopelnīt vairāk par 6, kaut arī biju volejboliste un visās ar volejbolu saistītajās disciplīnās man vienmēr bija 10, bet vidējo rezultātu tie sešinieki tāpat vienmēr pabojāja.

Kādi jūsu viedokļi?
29.04.2015 21:35 |
 
Reitings 168
Reģ: 27.03.2013
MADasaHATTER Ja vēl notiktu kas tiešām noderīgs tajās sporta stundās, tad jau nav starpība vai no rīta vai pēcpusdienā (skolēnam gan tā gan jau neliekas), bet tas ka, cik zinu, nu tiešām bezsakars visiem tās sporta stundas.
30.04.2015 16:16 |
 
10 gadi
Reitings 4443
Reģ: 30.09.2013
sis viss man atgadina so;
https://www.youtube.com/watch?v=0Tny8QMLGlg

:-D
30.04.2015 16:24 |
 
Reitings 2558
Reģ: 01.04.2014
Nu mana mazā māsa arī zāģē finieri, nevis ada
Tiesa viņa pamatskolā jau izdomājusi sev profesiju, kurā veču štelles ir daudz noderīgākas.


Super, tas nozīmē, ka ir uzdrīkstēšanās. Jo atceros, ka toreiz puiši tā kā apsmēja meiteni un vispār no citām klasēm ļoti daudzi zināja, ka tā ir tā meitene - finieru zāģētāja. Varbūt tagad skolniekiem tas liekas pilnīgi normāli, nav ne jausmas :D
30.04.2015 16:36 |
 
Reitings 2425
Reģ: 17.02.2015
Vairāk jau vecākiem vajadzētu saprast sporta nozīmīgumu bērna attīstībā un sūtīt ārpus skolas nodarbībās, tad tāda tizlošanās 40min garumā vispār nebūtu nepieciešama skolās, jo bērns ārpus skolas saņemtu pietiekamu sporta devu.


++++++++++++++++++++++++++++++++++++++

vecākiem vispār būtu jābūt tiem, kas bernus stumj sportot, atrod sporta veidu, kas viņiem der, kas patīk. Ja mani vecāki būtu bijuši stingrāki (mums ģimenē pastāv diezgan brīvs režīms - man uzticās, ļauj un vienmēr ļāvuši darīt ko es gribu un kā es uzskatu par pareizu, neviens nevienu nemāca un neko neliek darīt), es drošvien joprojām būtu sportā profesionāli, bet nu sāka puiši parādīties, tusiņi...viss 7 gadu smagais darbs pa burbuli aizgāja :( bet nu macos no kļūdām, savus bērnus ļoti sportā dzīšu!
30.04.2015 16:43 |
 
10 gadi
Reitings 1747
Reģ: 18.11.2009
parakstos zem katra meooooww vārda. mana mamma arī ir sporta skolotāja, tāpēc ne to vien esmu dzirdējusi no viņas par mūsdienu jaunatni. :D
30.04.2015 17:07 |
 
Reitings 4298
Reģ: 29.01.2009
Jēziņ, meoww!
kādēļ tāds īpatsvars ar cilvēkiem PRET sportu

pārskatīju pa diagonāli visu diskusiju - neredzēju nevienu komentētāju, kurš/-a būtu PRET sportu skolā. Arī diskusijas pieteikumā minētajā rakstā nav neviena vārda par to, ka sportu skolās vajadzētu aizliegt/izsvītrot no stundu saraksta. Apbrīnoju, ka Tu izrauj pāris vārdus no konteksta un visu dienu sēdi pie PC cosmo forumā, lai naski aizstāvētu savu viedokli - ārā šodien ļoti silts, ideāla diena krosiņam - tā ka varbūt ej izskrienies, izvēdini galvu! :)
30.04.2015 18:21 |
 
Reitings 5629
Reģ: 20.06.2010
man jau tagad zheel meooooww beernu :D
30.04.2015 18:35 |
 
Reitings 4343
Reģ: 01.10.2012
Palasīju diskusijas sākumu... uz šo
Nu nevar nelikt atzīmes.. kā jūs domājat motivēt skolēnus? Ar labu gribu nepietiks...
varu atbildēt tā - es no sākumskolas/pamatskolas mazajām klasēm atceros, kā pēc stundām ar draudzenēm skraidīju, visur kāpelēju, līdu pa kaut kādām trubām (diezgan bīstami), lēkāju pār grāvjiem utt. Dauzījos.
Skolā sporta stundās neko nedarīju.
Tā ka man - tieši otrādi - tā dresēšana un tramdīšana no skolotājas puses deva pretēju efektu. Lai gan iekšēji patiks kustēties, sporta stundas riebās, kamēr vispār radīja zināmu nepatiku pret jebko ar to saistītu.
30.04.2015 18:43 |
 
Reitings 478
Reģ: 24.01.2014
Es joprojām reizēm redzu murgus, ka eju atkal skolā un ir sporta stunda :-D

man bija tik nenormāls riebums, ka ap 7 klasi sāku klaji bastot - jo labāk tā, nevis katru stundu ciest pazemojumus - skolotāja komentāru veidā + apsmiešanu no klasesbiedriem. Tiem, kuriem nepadevās sports - no skolotāja tika nicinoši izteikumi un attieksme. Es biju omulīgs bērns, man nepadevās pilnīgi nekas :-D

tagad es fanoju par sportu :-D varu noskriet bez apstajas 10 km (!!!!), skolā pat 3 apļus nevareju! Un viss tāpēc, ka pazīstams sportists izstāstīja vienu sikumu - kā pareizi elpot!

Līdz ar to man vēl vairāk riebjas sports skolās, jo tur nevis pastāsta, kā darīt, nevis māca un koriģe tehniku - tur tikai pasaka skrien un ātrumu, vienreiz parāda kā lekt talumu vai mest bumbiņu un viss - taisi uz atzīmi.


Un sports, mūzika, vizuālā - tur tiešām būtu jāvērtē pēc katra centības. Jūs varat sist mani nost - bet man nav dziedamā balss un es neprotu skaisti zīmēt. Un to nevar iemācīties darīt :-D
30.04.2015 19:11 |
 
Reitings 54
Reģ: 20.04.2015
Līdz ar to man vēl vairāk riebjas sports skolās, jo tur nevis pastāsta, kā darīt, nevis māca un koriģe tehniku - tur tikai pasaka skrien un ātrumu, vienreiz parāda kā lekt talumu vai mest bumbiņu un viss - taisi uz atzīmi.


Mums nevienu reizi neko nerādīja tikai lika darīt. Šajā ziņā piekritīšu - nepareiza tehnika (piemēram skrienot) nodara vēl lielāku ļaunumu nekā neskriešana. Tas bija tas, kas man riebās - nevienu neinteresēja vai tava tehnika ir pareiza.....

Bet tagad esmu liels sporta fans. Man labāk patīk, ja es pati varu izlemt kad un ko darīt. Es sacenšos tikai ar sevi un savu svētdienu slinkumu.
30.04.2015 21:43 |
 
Reitings 3296
Reģ: 26.08.2009
meoooow, un ko Tu darīsi, ja Tavi bērni izrādīsies matemātiķi, ne sportisti?
Katram podiņam savs vāciņš. Es piemēram arī ar varu tiku iegrūsta sportā, kas man atņēma laiku tam, kam bērnībā veltīju visu savu brīvo laiku. Sabojāju veselību protams, jo sports profesionālā limenī ar traumām, pulveriem un citām ekstrām neko labu nenodara. Tikai tagad, gadus 5 pēc aiziešanas no sporta, sāku atgriezties pie bērnības hobija, ko arī šobrīd saistu ar savu nākotnes profesiju. Ja nebūtu bijuši 7 gadi sporta, iespējams jau tagad naudiņu pelnītu ar to, par ko pagaidām vien sapņoju.
Kas attiecas uz sporta stundām, man tiešām nepatika, tāpēc vien, ka neparāda, KĀ kas jādara, vien pasaka normatīvu, cik jāizdara. Tā arī to bumbiņu mest man draugs iemācīja, nevis sporta skolotāja.
30.04.2015 22:02 |
 
Reitings 1534
Reģ: 28.04.2015
bet nu macos no kļūdām, savus bērnus ļoti sportā dzīšu!


Jā jā. Bojajam bērniem dzīvi, liekot piepildīt savus nepiepildītos sapņus
30.04.2015 22:05 |
 
Reitings 3296
Reģ: 26.08.2009
Kas attiecas uz vērtēšanas sistēmu, uzskatu, ka tai ir jābūt, bet! Vajadzētu vērtēt progresu kādā disciplīnā, nevis sniegumu jau pirmajā nodarbībā, kas pieminētas arī rakstā. Piemēram 2 mēnešus bērnus trenēt 100m sprintam un tad vētrēt kā ceturkšņa ieskaiti. Vai tāpat trenēt augstlēkšanā un vērtēt progresu salīdzinot ar pirmo nodarbību. Reizi gadā sīkos aizvest pie doka, lai izmēra spēku, ātrumu, lokanību, tauciņus utt. Papīrus pēc tam pie skolas māsiņas, pie sporta skolotāja. Ar individuālu pieeju, un skolotājiem plusiņus pie algas par kvalifikācijas celšanas kursiem.
30.04.2015 22:08 |
 
Reitings 7682
Reģ: 31.01.2013
Nepiekritu, ka atzimes nebutu jaliek. Tas ir absurts. Jau ta slinkie skoleni zaudes pedejas motivacijas paliekas pacensties. Vispar nesaprotu to tizlosanos, ipasi par meitenem runaju. NU taadas damas, ka bumbu roka panjemt nevar, paskriet atrak par gliemeza atrumu nevar un vel ar to lepojas. Kad es macijos, nu jau gadus 10 atpakal, bija savadak, lielaka dala centas, darija cik vien vareja no sevis izspiest. Milakas stundas bija tad akd jaskrien stafetes, basketbols, volejbols. Protams bija dazas blozgas kuram bail nazinju nolauzt, bet tas tas bija mazakuma un krutas vinjas bija tikai savas acis.

Sports skola ir vajazigs un vertesana ar. Izturibu un visu parejo var uztrennet. Es nerunaju kuriem kadas fiziskas kaites vai kas cits trauce.
01.05.2015 11:32 |
 
Reitings 7682
Reģ: 31.01.2013
līdz ar to man vēl vairāk riebjas sports skolās, jo tur nevis pastāsta, kā darīt, nevis māca un koriģe tehniku - tur tikai pasaka skrien un ātrumu, vienreiz parāda kā lekt talumu vai mest bumbiņu un viss - taisi uz atzīmi.
Te jau tikai viena vaina, tizls skolotajs.
Mums puisiem bija skolotajs virietis, meitenem sieviete. Parstava radija visu ka jadara, vismaz tehniski paradija prieksaa. Par stafeti neleca, bet visu paradija ta, ka jautajumu nebija, tapat ar visu citu. Vispar zel, ka ir tik daudz sporta skolotaju kuri noburkst daramo un pasi tikmer vilee nagus
01.05.2015 11:35 |
 
10 gadi
Reitings 8191
Reģ: 01.11.2009
Aij, man baigais slinkums lasīt tālāk par 9.lpp. Par mūsu skolu sistēmu es varētu izpausties vairākās lapās, taču nevēlos ne par to ieslīgt sarunās, ne drukāt kaut ko.
Mūzikā man 5.klasē pateica, ka mana balss ir drausmīga un nedrīkstu dziedāt, savādāk būs nesekmīgas atzīmes. Tā nu zubrīju tikai vēsturi, dziedāšanas laikā plātīju muti un ne skaņas neizdvesu. Ļoti žēl, ka man bija tāda pieredze, jo labprāt trenētu balsi un mācītos dziedāt, taču nu jau tam ir krietni par vēlu un vēl aizvien neviena priekšā nedziedu un ja jādzied, tad muļķojos, jo kauns savas balss dēļ un tad labāk to pārvēršu par joku ne nopietnu dziesmu. Notis nosaukt protu, bet rakstīt neesmu pratusi līdz galam un arī visas pamatskolas laikā līdz galam neizpratu, vienkārši galvā nenotika klikšķis, tāpat man visos gados ar fiziku - nav mans. Nespēju izprast un viss.
Vizuālājā mākslā divās dažādās skolās mani nosauca par daltoniķi un zīmēšanas mākslu izkopu privāti pie sava rakstāmgalda, precīzāk mācoties konkrētu zīmēšanas stilu. Ar krāsām, kurām jāpievieno ūdens nesanāk darboties vēl aizvien, pat uz cilvēka ķermeņa šī padarīšana nav izkopta. :D

Kas attiecas uz sportu..... 9 gadus man sporta stundās motivācija kaut ko bija darīt balstoties uz to, ka galvenais bija IZDARĪT, lai saņemtu ierakstu, par atzīmēm bija absolūti vienalga un tās mani nekā nemotivēja. Bija vienalga par tehniku, to arī īsti nemācīja, bet izdarīt, lai būtu ieskaitīts, problēmas nesagādāja - izdarīju, vienalga cik nepareizi. Par mugurkaula locīšanu tiltiņā neuzskatu kā adekvātu prasību, ne visi to var izdarīt un ne visiem tas ir jādara. Šādas locīšanās ir jāsāk no agra vecuma vai arī jābūt ar iepriekšēju pieredzi šādās locībās, manuprāt. Tātad, 9 gadus sportoju cik varēju/gribējās, ar kaisli spēlēju tautasbumbu, florbolu, no visas sirds ienīdu basketbolu, futbolu un nekad nemīlēšu, punkts. Volejbolu arī spēlējām, tas bija ciešams pamatskolas laikā. Šīs spēles bija reāla izklaide un bija jautri, tehnikas nemācījāmies un tas problēmas nesagādāja ielikt skolniekam žūrnālā atzīmi par smaidu uz sejas un aktivitāti. Mums bija skolotājA. Čaļiem skolotājs. Kas man konkrēti nekad nepatika - spēlēt kopā ar džekiem jebko, jo viņiem spēks bija lielāks. Varbūt manās tupajās fizikas zināšanās vainīgi ir daudzie smadzeņu satricinājumi, kuri roku rokā ir gājuši ar bailēm no bumbas.

Tad pienāca vidusskola citā vietā. Ar sporta skolotāju - pensionāru, kuram vecums ap 75, diendienā viens sporta tērps un hobijs vērot meitenes, kamēr džeki var darīt, ko vēlās, kaut bumbu visu dienu driblēt. Pēc 9 gadiem ieteikuma nevārtīties pa netīrām grīdām; uzkoptām sporta zālēm, tehnikas neesamības sporta spēlēs un sporta stundu uzlūkošanas kā izklaidi, man pavērās jauna pasaule ar obligātu tehnikas izpildījumu un nevienu neinteresēja tas, ka reāli esi izdarījis prasīto - sasniegt rezultātu vai noskriet. Visu mūžu es skrienot nepareizi kā pīle, visu mūžu es neprotu bumbu mest, visu mūžu es neprotu pārlekt pāri stienim un visu mūžu es esmu lekusi smiltīs ačgārni. Vidusskolas gadi sportam man bija viens no pretīgākajiem laikiem manā mūžā, taču vidusskolas pieredze kā tāda man ir bijusi vienkārši ELLE, kas jau ir cits stāsts.
9 gadu laikā man ne reizi nebija jālec pāri stieņiem uz celiņa (nezinu es korekto terminu šim) un absolūti atteicos to darīt sporta stundās. Tur nu man bira gan nv, gan pretī tika sadzejotas dažnedažādākās zīmes ar skaistiem parakstiem. Interese par sportu un tā izpildījumu man bija totāli zudusi, neredzēju saistītu sportam ar armijas gājieniem un kronis visam bija sporta skolotāja cēlie centieni man iestāstīt, ka man nav semestra atbrīvojums no sporta, nelikumīgas atzīmes sekmju izrakstā un vēl visādi brīnumi, to skaitā pensionāra medicīnas grāds par to, ka nozīmēta magnētiskā rezonanse ir mans izfantazējums un manām problēmām absolūti pietiek ar rentgenu.

Vēl aizvien es atsitu volejbola bumbu nepareizi, vēl aizvien es neciešu iepriekš minētās sporta spēles un man ir absolūti vienalga par tām. Vēl aizvien es savā dzīvē nelecu tehniski pareizi smiltīs un to nedarīšu.

Tas, ko uzskatu es par pareizu/nepareizu ir spļāviens jūrā, taču, kas man šķiet pilnīgi absurdi, ir pieprasīt no skolēna puberitātes vecumā lielu atdevi sportā bez atbilstoša laika pēcāk sevi sakopt - ieiet dušā, izžāvēt matus, apģērbties. Nu, es nespēju to visu izdarīt 20 minūtēs un skolas laikā tāpat kā daudzi citi staigāju smirdīga pēc sporta un nosvīdusi. :) Tie, kuri atļāvās iet dušās, regulāri kavēja nākamās stundas.
01.05.2015 15:08 |
 
Reitings 394
Reģ: 02.09.2014
Winterra tik gari uzrakstījusi, ka pat grūti bija saprast to galveno domu.
01.05.2015 15:30 |
 
Reitings 223
Reģ: 28.06.2014
+++ @paradise Tā arī nesapratu. :D Izklausījās tikai ļoti ieciklējusies uz nepatiku, ka šausmas.:-|
01.05.2015 17:30 |
 
10 gadi
Reitings 8191
Reģ: 01.11.2009
nu,es vispār padalījos ar savu stāstu par sporta stundām, tur dziļai domai nebija jābūt, vismaz pirmajās deviņās lapās dāmas dalījās ar savu pieredzi, tā nu es tepat.. bet laikam no aprites izkritu. :D kā jau cosmo (l)
01.05.2015 17:53 |
 
Reitings 223
Reģ: 28.06.2014
Winterra, skaidrs! :-D:-D
01.05.2015 21:03 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits