Man skolā sports riebās, taču ikdienā sportu mīlu. Skolā riebās tas,ka ir kaut kāda norma un ,ka visiem to vajag izpildīt. Nepratu spēlēt volejbolu,taču bija jāliek volejbolā ieskaite, kad spēlējām un trenējāmies, jautāju skolotājai,lai parāda man,kā pareizi atsist bumbu, taču viņa tikai pasmējās par to,ka nemāku un nezinu kā to darīt..neparādija. Kā arī tās basketbola ieskaites,kad katram vajadzēja iemest tik un tik reizes grozā no dažādiem attālumiem, ļoti ļoti negodīgi un nepareizi, ja piemēram es esmu 160 cm un basketbolā netrenējos, bet puiši klasesbiedri ir 1.90 un spēlē skolas komandā, vērtēja jau protams visus vienādi.. Tas bija murgs... Atbalstītu atzīmju likšanu par to,ka tu centies un mācies.. un kāpēc basketbola ieskaites ir vienādas basketbolistiem un pārējiem, kas bumbu tur tikai sporta stundās uz ~ 20min? ļoti negodīgi.
Vēl tas,ka ziemā aprobežojāmies ar bumbas mētāšanu zālē un viss, taču pavasarī bez treniņa un bez nekā nācās skriet 5km... nu piedodiet, atvainojiet.. Visu ziemu nekas netiek darīts, tad pēkšņi vienā dienā tev jānoskrien 5km un vēl jāiekļaujas noteiktā laikā, ja tas netika izdarīts, tad nākamajā dienā nācās skriet atkal. Ļoti riebās un riebjas šī sistēma. Atzīmes vajag likt, bet godīgas, vērojot katra skolēna individuālo izaugsmi un atdevi. Ja skolēns ļoti,ļoti cenšas, tad atzīmei jābūt kaut par centību, kaut sekmīgai. Nevar vērtēt visus vienādi.