Tām, kurām Velnamātes. ;)

Annie, apbrinoju tevi. Tev laba sirds.
Undyie, atrumaa rakstiju, bet doma taču skaidra..

Marssa, bet Tava tēma jau par Tevi neko labu neliecina. Mazais ir tikko pieteicies, bet Tu nevis ceri, ka varbūt tas liks Tavai vellamātei atmaigt, bet jau kal plānus, kā viņai ar to ieriebt. Te ir bijušas diskusijas, kurās meitenes nezin, ko iesākt, jo vīramāte mazo nepieņem, bet Tu apzināti pataisi visu vēl sliktāku, lai gan varbūt viņa būtu gatava piekāpties, ja Tu nebūtu tik riebīga.

Tu jau ar šo nepiedošanu kaitē arī sev. Jo tici man - vieglāk ir dzīvot bez šīs sevis kacināšanas, cik vīramāte slikta. Kopš es mainīju attieksmi, man palika vieglāk.

Nu, zinot vidējo jauno dāmu man arī, varētu būt iebildumi izprecināt savu dēlu. Tā ka - ja pati atzini, ka viena pagale nedeg - tad arī pati esi izpelnījusies nepatiku. Un neko traģisku šajā izteikumā es nesaskatu - katra māte savam bērnam vēl pasu labāko. Un, ja jaunā sieva ir nervoza būtne, kurai rokas aug no pēcpuses un viņas lozungs ir "vīŗs strādā, es - smuka" ir saprotama nepatika pret tevi.
Tiesa, izpildījums varēja būt labdabīgāks, bet varbūt viņa vienkārši ir impulsīvs un tiešs cilvēks.

Tu jorpojām neesi minējusi neko, kas liecinātu par to ka viņa ir spējīga apdraudēt bērnu, viņa veselību. Līdz ar to, Tev arī šodien, nav tiesību neļaut viņai tikties ar mazo. Guli kaut uz ielas un mirsti badā, ja Tev tā vajag - bet bērnam tev nav tiesību liegt komfortu savu untumu dēļ.

par cik detaļas un patiesību mēs nezinam, atļaušos pateikt rupjāk...
Autore, iedomājies apgriezto situāciju: Tu piedzemdē bērnu, savu luteklīti. Paiet gadi, tu jau sapņo par mazbērniem - tavu "miesīgo asiņu turpinājumu". Dēls pieaug. Iepazīstas un sāk būt kopā ar kaut kādu mamzeli, kura nav ideāls iedomātajam dēla-sievas modelim. Pat ne tuvu ne. Nekārtīga, rupja, slinka, varbūt pat slikti izturējusies pret dzīvniekiem vai tavu dēlu. Nu vienvārdsakot, riktīga maita. Protams, tādu savam dēlam nenovēlēsi.
Viņiem piedzimst bērni - yēēēe, tavs sapnis piepildīts! Ir mazbērni-luteklīši. Bet tā k*ce kategoriski liedz satikties tev ar viņiem + visu atlikušo bērnību un dzīvi stāstīs saviem bērniem par nepatiku pret tevi- viņu vecmammu. Mūždien rādīs attieksmi, ka tu esi sasodīta vecene, ar kuru nav iespējams kontaktēties.
TEV PATIKS?!??????????

Tev nav tādu tiesību jaukties sava bērna UN viņa vecmammas attiecībās!!!

Sliktākajā gadījumā attiecībām ir jābūt neitrālām, nevis naidpilnām un agresīvām.

Tas būs autores un viņas vīra bērns. Tātad viņi kopā var izlemt kā rīkoties.

Bērnam diezin vai notiks kāds kaitējums,ja viņš nevarēs tik bieži satikties ar omi. Kas tur slikts? Es tavā vietā arī tikai kādu retu reizi aizbrauktu ciemos,vai arī uzņemtu pie sevis. Tu neesi viņas bērns,lai neatļautās audzināt. Ja iemācīsies ar cieņu izturēties pret tevi - aicināsi biežāk. Nav jābojā nervi.

Civillikums aizsargā bērna tiesības uzturēt kontaktu ar vecvecākiem. Vari jau mēģināt kaut ko liegt, bet, ja tante ir gudra, iedzīvosies liekās problēmās.

Vispār, tīri cilvēciski nesaprotu šo vēlmi atriebties caur bērnu. Te nu būtu jāiet pie apaļā galda un jārunā, ka būs bēbis, vajadzētu attiecības nokārtot, nevis vēl liet eļļu ugunī.

Nu pag, varbuut visa situaacija mainiisies liidz ar beerna ienaakshanu. Dod tai sievietei iespeeju! Varbuut satiekaties divataa, bez viira padzerat kafiju, aizejat shopingaa izveeleeties dreebiites mazajam utt. Galu galaa, vinja ir dalja no tava viira gjimenes un ir veerts pameeginaat uzlabot attieciibas. Taa arii vinjai pasaki, ka tu gribi lai mazajam buutu divas forshas omiites un labas attieciibas radu lokaa un taapeec gribi uzlabot ar vinju attieciibas un iedraudzeeties.

Uzskatu, ka tev vajag nogaidīt līdz mazais piedzims un pavērot viņas attieksmi.
Ja tev ar viņu nesaskaņas, tas nenozīmē, ka viņa nedievinās savu mazbērnu un nekritīs par viņu visās dzīves situācijās.
(par to, ka tas tavs bērns - nu neesat jūs asins radinieces, bet viņi būs - it īpaši, ja viņa mazais būs atsities tieši vīra mammā)

Un pirmo pusotru gadu nejutīsi vajadzību pēc pieskatītāja, bet vēlāk visos gados, tas noderēs ;)
Un būsi pateicīga, ka ir divas omītes! Tu strādāsi, bet tava mamma saslimst (labāk atstāsi kkādai debīlai auklei?) nekā ģimenes loceklim!?

Un tāpat gribēsies iziet, kad vislabāk atstāt omei... labāk kad tādas ir divas ;)

P.S. Bērns nav tikai zīdainis, viņš pieaug un prasa pēc sabiedrības un ja vīra mamma viņu mīl, tad jāļauj viņiem tikties - tev vairāk brīva laika būs!!!

Es zinu, ka ja pati būtu nostādīta situācijā, kur man neļauj tikties ar mazbērnu, justos vēl nelaimīgāka nekā tad, ja vedekla, ar kuru man nav īsti labas attiecības, atbrauktu ar viņu vismaz reizi mēnesī ciemos. Nedomāju, ka šādus lēmumus pieņemt bērna vietā ir pareizi. Dzīvot tādā naidā un vēl bērnam šo naidu rādīt, manuprāt, ir vairāk kā nepareizi..

Es piekrītu tām, kuras saka, ka bērns nav vainīgs pie Jūsu savstarpējām attiecībām. Tev nav jātiekas ar viņu, bet bērnam to nevari aizliegt. Kad bērns sāks kaut ko vairāk saprast par knupi un piena pudeli, pats sāks uzdot jautājumus. Un tas nav forši.. Kad mazais jautā, kur ome.. Kāpēc ome nebrauc ciemos..
Cits stāsts ir attieksme no pašas omes. Būs viņai interese par to bērnu vai ne.

Autore, tagad tev ir ne tikai velna maate, bet pati ar tada plano klut. Veiksmi.