Stāsts tāds - ar mīļoto (24) esam jau trīs gadus attiecībās, prātojam par kopdzīvi. Man jau šķiet, ka sen kā būtu laiks, un tad nu attiecības sāk šķobīties, jo ''prasās'' pēc tā nākamā soļa. Pirms neilga brītiņa mīļotais pompozi paziņoja, ka esot atradis, kur mums abiem tagad kopā mitināties - uz vasaru. Ģēnijs ir izdomājis, ka trīs mēnešus taisīsim ''izmēģinājuma kopdzīvi'' viņa radinieku dzīvoklī, kas pa vasaru ir tukšs. Mana reakcija - wtf? Lai es tagad uz kaut kurieni vestu savas mantas, kuras pēc trīs mēnešiem jāved prom? Turklāt, šķiet, ka viņš nav gatavs iet uz 100 procentiem. Viņa motivācija šim solim - esot jāizmēģina, vai visam pietikšot naudas un vai mēs vispār varēšot kopā sadzīvot. Interesanti gan, kā mēs pārbaudīsim, vai visam pietiks nauda, ja nebūs pat jāmaksā īre. Prātoju - varbūt esmu kaut kāda kategoriska kuce, kura nenovērtē viņa centienus. Tāpēc jautājums jums - ko jūs domājat par ''izmēģinājuma kopdzīvi''? Vai tiešām tas ir normāli, jeb čalis vienkārši ir gļēvs?