Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Nevaru novaldīt emocijas.

 
Reitings 340
Reģ: 08.03.2015
Sveiki!
Man atkal ir pienākusi tāda diena, kad nevaru novaldīties un visu dienu raudu. Nekādi neizdodas aizmirst un nomierināties. Lieta tāda, ka brālis mani ar vecākiem pie sevis uz Zviedriju dažas dienas paciemoties. Man atkal būs jāskatās kā viņš tur skaisti dzīvo, kad man mājās pie vecākiem nekā tāda nav. Runāju par tādām lietām kā duša un tualete istabā, mēs tā diezgan trūciīgi bez nekādām ekstrām eksistējam. Es negribu braukt un atkal bojāt sev nervus, bet mājās palikt neļauj. Atceros kā iepriekšiējā reizē tur biju un dienu no dienas raudāju. Vienkārši bija tāda sajūta - kāpēc man ir jācieš, bet viņš brālis tāds priecīgs. Protams visi mani centās mierināt, bet veltīgi, kā biju iesākusi raudāt tā vēl kādu nedēļu pēc atbraukšanas mājās nevarēju nomierināties. Vienā brīdī, kad es raudāju, brālis pat sāka smieties, teica ka arī man tā pat kā viņam šis dzīves posms ir jāpārdzīvo. Saprast es saprotu, bet emocijas novaldīt nevaru. Tagad atkal mani spiež tur braukt un skatīties cik labi viņš tur dzīvo. Es jau daudzas vasaras tā ciemojos gan pie brāļa, gan māsas, atgriešanās atpakaļ vienmēr ir bijusi smaga. It kā vēl viens gads ir jāiztur, tad aukstskolā iestāšos un cerams būs labāk. Biju jau nomierinājusies un atkal apradusi ar apstākļiem, bet tagad atkal tāds atgādinājums, ka mēs kā nabagi brauksim uz Zviedriju un gaidīsim, lai tik bagātais grālis kaut ko nopērk, mamma jau gatavojas viņam prasīt, kai pērk man botes. Tas ir pazemojoši, es negribu neko no brāļa prasīt un lūgties, lai pērk. Tā kā kaut kādas žēlastības dāvanas pēdējiem nabagiem.
26.04.2015 17:33 |
 
Reitings 194
Reģ: 26.03.2015
Brālis, domājams, to visu ir nopelnījis pats. Nav par to jākauc, ir jādomā, ka nonākt tur, kur ir viņš. Jāiegūst kaut kas no ceļojuma, nevis jābojā sev un citiem atkalsatikšanās prieks. Tava problēma ir skaudība. Jo ātrāk no tās atbrīvosies, jo labāk spēsi pati dzīvē iekārtoties un sasniegt savas virsotnes. Ja to nespēsi - tā arī paliksi visu dzīvi "raudot" un pukstot par to, ka "bagātais grālis kaut ko nopērk, kaut kādas žēlastības dāvanas pēdējiem nabagiem."
26.04.2015 17:38 |
 
Reitings 55
Reģ: 16.04.2015
Udenskritums nav skaudīgs, ar viņu viss kārtībā. Tur kaut kas nav kārtībā ar ģimeniskām attiecībām starp brāli un pārējo ģimeni - kāpēc brālis, būdams labi nodrošināts, nevar pats no savas gribas nopirkt meitenei botes, bet to ir jālūdz mammai? Kāpēc brālis iesmej, ka meitenei viss jāizcieš tāpat kā viņam? Normālā situācijā brālis sūtītu savai ģimenei naudu, ja ģimenei iet tik sūdīgi un nerastos jautājumi par to, lai nopērk botes, viņš pats saprastu, pajautātu, kas māsai trūkst un nopirktu. Uz vecākiem nedusmojies, viņi grib, lai brauc pie brāļa, jo jūs esat ģimene, negrib, lai pazaudē kontaktus.

Finansiālās problēmas ir jārisina, negribas līst svešos makos, bet man tomēr šķiet, ka vecāki varētu atrast labākus darbus vai veidu kā piepelnīties un tu arī kādu pusslodzīti paralēli skolai.
26.04.2015 17:49 |
 
Reitings 55
Reģ: 16.04.2015
Es tavā vietā arī justos nelāgi par šādu attieksmi, bet pacenties neizrādīt to, ka tev sāp, smaidi, priecājies un nedomā daudz par to attieksmi, kas nāk no "bagātā" brāļa. Domā par to, ka vari sasniegt tādu pašu un vēl labāku dzīves līmeni. :)
26.04.2015 17:52 |
 
Reitings 2861
Reģ: 11.10.2014
savādi, ka tik tuviem radiniekiem ir tik liela atšķirība dzīvesveidā un netiek palīdzēts no brāļa puses. ja tā tiešām ir, ka šeit Latvijā dzīvojat nabadzībā.
es gan mēģinātu raudzīties uz situāciju kā uz iespēju (jo vienmēr esmu vēlējusies vecāku brāli vai māsu, kas iemācītu dzīvot :D ), ja jau stājies universitātē, kāpēc to nedarīt Zviedrijā? augstākā izglītība bez maksas, daudz programmu angļu valodā, ir brālis pie kā palikt.. protams, viss atkarīgs no savstarpējām attiecībām, bet būtu taču forši.
26.04.2015 18:03 |
 
Reitings 340
Reģ: 08.03.2015
REBEl, Jā, protams, brālis visu sasniedzis pats. Es arī nākotnē tā gribu. Zinu, ka strādāšu un viss man būs, taču tagad es vēl strādāt nevaru, jo mācos vskolā un dzīvoju pie vecākiem. Šobrīd man tiešām ir liela skaudība uz viņu. Bet kā ar to cīnīties, kā novaldīt? Negribas jau vecākiem ceļojumu sabojāt.
26.04.2015 18:03 |
 
Reitings 3379
Reģ: 29.01.2009
Lai šie braucieni kalpo tev kā stimuls sasniegt vairāk nekā tavi vecāki varējuši. Un vai tu esi pārliecināta, ka brālim tai Zviedrijā tiešām tik labi iet? Varbūt viņam visa nauda aiziet dzīvošanai (Skandināvija taču!) un nekas daudz pāri nemaz nepaliek?
26.04.2015 18:05 |
 
Reitings 194
Reģ: 26.03.2015
Ģimenes ir dažādas - ne visās ir pieņemts un ne visi vēlas atdot pusi no ienākumiem vecākiem, brāļiem, māsām... Bez tam tā šķietamā labklājība tieši tāda var arī būt - šķietama. Saprotu, ka vismaz 3 cilvēku ģimenei tiek nodrošināts ceļojums uz Zviedriju un ne pirmo reizi - tas jau ir daudz. Nedomāju, ka brālis apzināti ir ņirgājies par māsas "ciešanām" - es domāju, ka viņam tās vienkārši neliekas nopietnas, ne tādēļ, ka cietsirdīgas vai riebeklis, bet gan tādēļ, ka viņš ir nācis no tās pašas vides un ticis tur, kur ir, un viņam nebija tāda vecākā brāļa Zviedrijā, pie kura kaut uz mirkli izrauties no nabadzības un bezcerības.

Katrā ziņā -p ar raudāšanu un skaušanu nekas nebūs līdzēts. Saproti, ka tas tikai Tevi degradē. Nevaru Tev atklāt maģisko recepti, kā atbrīvoties no skaudības, jo tas nav viegli, bet ir iespējams, arī Tavā vecumā.
26.04.2015 18:10 |
 
Reitings 3615
Reģ: 01.09.2009
Skaties uz to no gaišās puses - tev ir iespēja redzēt, kā var dzīvot. Citiem šādas iespējas nav, līdz ar to samierinās ar mazumiņu. Tu toties tagad vari nospraust konkrētus mērķus. Un tā vietā, lai bimbātu, izbaudi laiku ar ģimeni un apskati Zviedrijā visu, kas ir apskatāms.
26.04.2015 18:14 |
 
Reitings 5629
Reģ: 20.06.2010
tavs braalis tak naacis no taas pashas gimenes no kuras tu.Un visu sasniedzis saviem spekiem. Arii tev viss buus, ja straadasi pie taa.
es vispaar taadai maasai, kas ciikst un raud, principa peec neko nepirktu deel taas attieksmes. varbuut vinjam veel jaajuutas vainiigam,ka izliidis no taas bedres?! es tavas mammas vietaa tev riktiigi uzshautu par taadu attieksmi. kgan izskataas,ka tavi vecaaki nav labaaki, ja jau plaano ko un kaa paprasiis vinjam
26.04.2015 18:14 |
 
Reitings 3925
Reģ: 23.10.2014
Man ir jautājums kapec paši vecāki tevi nebīda uz Zviedriju? Ja gribi dzīvot tā kā Zviedrijā tad no auKstkolas pabeigšanas Latvijā Tev nebūs nekāda jēga. Tev vajag apgūt profesiju Zviedrijā.

Stiprais dzimums, pa prieksu kārtīgi izlasi ko cilveks saka un tad lec kragā. Viņa taču raksta ka neko negrib prasīt jo tas pazemojoši. Prasīt grib mamma, bet viņai uz to ir tiesības, viņa ir mammmmma.
26.04.2015 18:24 |
 
Reitings 340
Reģ: 08.03.2015
Riot, esmu jau redzējusi kā citi dzīvo un tas mani jau ir samaitājis. Es tāda nepacietīga un gribas visu to pašu pēc iespējas ātrāk. Ar to raudāšanu man ir lielabprobla, liekas, ka tad vairs nespēju sevi kontrolēt. Jau prasiju vecākiem, lai aizved mani pie kāda speciālista ar ko parunāties. Bet to taču nevar, jo baidās, ka es kaut ko pateikšu un ieliks mani vēl bērnu namā. Kad vairs ar vecākiem nedzīvošu, taisnā ceļā došos pie psihologa, jo jūtu, ka īsti labi ar manu galviņu nav.
26.04.2015 18:28 |
 
Reitings 5629
Reģ: 20.06.2010
es jau nesaku,ka vinja kko prasa, bet,gan to,ka ciikst, un deel taadas attieksmes es vinai neko nepirktu, nedaavinaatu, ciemos neaicinaatu, lai pati kuljas kaa maak. nedomaaju,ka tas braalis neko nedod vinjiem un smejas,ka vina sapleestaas botaas staigaa
26.04.2015 18:29 |
 
Reitings 378
Reģ: 24.05.2010
Tavs brālis ir malacis- piemērs Tev. Centies noskaņot sevi pozitīvi un uzturi labas attiecības ar viņu, lai viņš dalās ar padomiem un viedokli par Tavas nākotnes izglītību, karjeru utml.
Skaudībai tur vietas nav! Maini savu attieksmi un pati vēlāk pamanīsi, ka situācija arī ir mainījusies! Lai veicas!
26.04.2015 18:32 |
 
Reitings 2861
Reģ: 11.10.2014
Bet to taču nevar, jo baidās, ka es kaut ko pateikšu un ieliks mani vēl bērnu namā.

tam vajag ļoti skaidru iemeslu, ja vecāki nepilda savus pienākumus, dara pāri, ir nepieņemami apstākļi.
sociālie jau ne tikai ļauni atņem bērnus ģimenēm, vari parunāties par iespējām, palīdzību, kas tev pienāktos. ģimenes ārsts var nosūtīt pie speciālistiem. var būt problēmas ar nervu sistēmu, vairogdziedzeri, varbūt ne-psiholoģisks (vai ne tikai psiholoģisks) iemesls un to var un vajag ārstēt!
26.04.2015 18:34 |
 
Reitings 3925
Reģ: 23.10.2014
Labi ka Tu dzivē nekad neesi jutusies vāja. Vai tad brālim čīkstot kaklā karās ? Kur tad vēl to var izdarīt ja ne forumā. Nav taču spiesta lieta to lasīt.

ūdenskritums, nu kādas tiesības atņems? Tev jau decembri bus 18. Pameklē gan psiholoģisko palīdzību.
26.04.2015 18:36 |
 
Reitings 340
Reģ: 08.03.2015
Quince, tavs domu gājiens ir ļoti labs, bet mamma nemaz dzirdēt negrib par to, ka gribu mācīties ārzemēs. Kad vien par to ieminos mamma sāk raudāt. Viņa ļoti grib paturēt mani sev tuvumā.
26.04.2015 18:38 |
 
Reitings 3925
Reģ: 23.10.2014
Tev mamma vēl gadus 30 dzīvos, bet pa šiem 30 gadiem Tu savu dzīvi pakāsīsi. Studijas ir vien daži gadi pec kuriem Tu varēsi pati pelnīt un mammu ņemt pie sevis.

Viņa gadijumā nepaliek viena ja Tu aizbrauc? Vīrs nav? Ja paliek viena tas varētu būt smagi. Varbūt pie brāļa vai masas viņa tad var dzīvot?
Bērniem nav tiesību savus vecākus pamest bet vecākiem ari nav tiesību pieprasīt lai berni savu dzivi viņu dēļ upurē.

Tev ir pedejais laiks izlemt ko darīsi talāk, lietas ir jāplāno savlaicīgi. Pārcelties uz ārzemēm Tev vajadzēs kāda palīdzību t. i. brāļa vai masas.
Ko un kā Latvijā studēt ja vispār nav naudas, un ko studēt lai būtu normāla alga es nezinu.
26.04.2015 18:50 |
 
Reitings 12990
Reģ: 29.11.2014
Ir stipendijas, budžets, protams, var ņemt studējošā kredītu vai studiju, ja nepieciešams - procenti ir ļoooooti mazi studentiem, tā kā ir iespējas studēt arī tad, ja nav lielu līdzekļu mājās.
26.04.2015 18:52 |
 
Reitings 423
Reģ: 04.05.2011
Es nedomāju, ka tā ir skaudība vai čīkstēšana, nu kamon. Cilvēks neraud tāpat vien.
Es arī nāku no ļoti nabadzīgas ģimenes un bērnībā nebija viegli aiziet ciemos pie draugiem, kuriem finanses nav problēma un pēc tam, atnākot mājās, nepārdzīvot. Tā ka es autori pilnībā saprotu, pat ja runa ir par tuvinieku - brāli. Tiešām, ģimenes ir dažādas un brālim nav pienākums pusi savas algas skaitīt atpakaļ uz Latviju.
Mans ieteikums - vispirms priecājies, ka Tev ir gali Zviedrijā :D Nav tā sliktākā valsts, kur veidot savu karjeru, tad kad Tev tas būs aktuāli. Un ja pilnīgi nopietni, tad - mācies, jo tieši tas ir tas, kas tevi izvilks no tā visa ārā. Saglabā pacietību, nospraud mērķus un ieguldi sevī.
Par konkrēto braucienu uz Zviedriju - sakod zobus un maini attieksmi. Tas tomēr ir Tavs brālis - daļa no Tavas ģimenes, kas nākusi no tās pašas vietas, kur Tu un tikusi tik tālu. Saglabā to visu sev kā piemēru un palīgu motivācijai.
26.04.2015 18:58 |
 
Reitings 4298
Reģ: 29.01.2009
Ja brāļa apciemošana Tev nesagādā ne drusciņas pozitīvu emociju, tad - nebrauc!! Par to naudiņu, ko vecāki iztērētu Tev ceļam - lai labāk nopērk Tev tās botas!
Brālis malacis, ja spējis izrauties no trūcīga dzīvesveida un pats daudz ko sasniedzis! Tev vajadzētu ņemt labo piemēru no viņa, nevis apskaust.
26.04.2015 19:04 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!