Situācija tāda...šodien no rīta cēlos, gāju uz virtuvi..un dzirdēju šīs te skaņas no istabas. Roka automātiski atvēra durvis, es kaut ko pateicu un sāku raudāt. Vecāki, protams, palīda zem segas, tad kad es raudādama aizgāju prom, tie cēlās augšā. Interesanti, ka tajā brīdī manī uzvirmoja tik neierasti lielas dusmas, likās, ka varētu sist un sist..tieši..tētim. Tas viss man likās tik pretīgi...tik milzīgs satraukums..
Mans komentārs viņiem bija ''Kāpēc to nevar darīt kaut kur citur?''..vēlāk sekoja ''Jums nekas cits dzīvē neinteresē?''
Iepriekš es to nebiju pamanījusi, bet tagad...
..mīļie vecāki..lūdzu vienmēr uzmanāties, ja negribat nodarīt pāri kādam, Jūsu bērnam.
Es nezinu, kādus komentārus vēlos dzirdēt, taču ja kādam ir, tad es uzklausīšu.
20
