Acīmredzot, būšu no nedaudzajām, kurai proporcionāli tiešām vairāk ir draugu-vīriešu, nekā draudzeņu. Ar dažiem ir sanācis/gribējies ko vairāk, taču es vienmēr esmu uzskatījusi, ka draudzība starp vīrieti un sievieti var pastāvēt, kamēr vien abiem ir noteiktas kaut kādas robežas. Domāju, ka tas padara draudzību interesantāku un to papildina - ir iespēja ieskatīties, kas notiek vīriešu galvās un pamatā parunāt par citām lietām. Diez vai esmu vienīgā, kas neklūp virsū puisim tikai tādēļ, ka ar viņu ir interesanti parunāties.
Runājot par attiecīgo gadījumu, iedomājos, ka varbūt sievietei sāk kļūt garlaicīgi savās attiecībās, kuras ir stabilas un (varbūt) tajās vairs nav pārsteigumu. Kas to zina, vai tas aizies kur tālāk?