Darīts vai neizdarīts.

Atkarīgs no tā, ko darīt vai nedarīt.

Nožēlot izdarīto, ja vien tas nav kas ekstremāli muļķīgs, postošs vai ļauns. Neizdarīsi - pastāv liela iespēja ilgu laiku nēsāt sevī urdošo Kā būtu, ja būtu?!

Labāk, to, kas gribēts, bet nav izdarīts .

Bet nē, tomēr atkarīgs no tā, kas darīts vai neizdarīts :D

labaak izdariit.
bet nu atkariibaa ko - ja nozagt telefonu no veikala vai ko taadu, tad nee :D

Piekrītu, ka tas ir atkarīgs no tā, ko vēlas izdarīt :D Bet tā - labāk nožēloju to, ko esmu izdarījusi, nevis dzīvoju ar apziņu kā būtu, ja..

Nu, principā neitrālas vai drīzāk pozitīvas lietas. Nē, neitrālas tomēr. Katrā ziņā nekas slikts, jo tur jau skaidrs, ka pēc tam nožēla nāktu. Vienkārši pa dzīvi dažādas lietas, par ko reizēm domājam - darīt/nedarīt? Vajag/nevajag?
Kaut kā tā :D

Labāk ir izdarīt un nožēlot, nekā neizdarīt un tad čīkstēt

Nu jā, precīzāk laikam būtu tās lietas, kas it kā sliktas nav, bet par ko tāpat mēdzam šaubīties

Man piemīt tendence nenožēlot. Izvairos no rīcībām, ko varētu nožēlot. Pat ja gadās kāda muļķība, neieslīgtu pašpārmetumos. Ja kaut ko ļoti vēlos, to arī daru, ja uznāk šaubas par iespējamu nožēlu, tad vēlme nav nemaz tik spēcīga.

Laikam labāk nožēloju izdarīto, protams ar dažiem izņēmumiem. Taču es labāk īslaicīgi pamokos ar sirdsapziņas pārmetumiem, nevis vēl pēc vairākiem mēnešiem domāju - kā mana dzīve būtu izvērtusies, ja es tomēr, toreiz būtu to izdarījusi. :-)

domāju - kā mana dzīve būtu izvērtusies, ja es tomēr, toreiz būtu to izdarījusi

Tieši tāpat var būt situācijā, kad izdarītais ir jānožēlo- kas gan tagad būtu, ja NEBŪTU to izdarījusi. Nožēlošana ir tāda lieka laika un enerģijas tērēšana. Protams, var secināt, ka attiecīgā rīcība nebija nemaz tik laba, bet pārlieka sevis šaustīšana ir absolūti muļķīga.

Laikam jau jāmācās vispār dzīvē mazāk nožēlot visu ko. Grūti jau, protams, jo nevar jau tik vienkārši izvairīties no tā, bet kāda patiesībā jēga, ja nožēlošana tāpat neko visbiežāk nemaina? Nav arī tā, ka par visu jāiet paceltu galvu, vienalga labi vai slikti, bet kopumā..

Pa lielam jau nav ko zaudēt. Varbūt, nedaudz finanses vai ko citu, bet pa lielam. Dzīvs jau paliksi.
Gūsi pieredzi un teiksi - es vismaz mēģinaju!

bet kāda patiesībā jēga, ja nožēlošana tāpat neko visbiežāk nemaina?

Tieši tā! Galvenais ir izvērtēt situāciju pirms jebkādas rīcības. Uzskatu- ja reiz rodas šaubas, tad droši vien nav tā vērts.

Jo šaubu gadījumā tiks nožēlots gan izdarītais, gan neizdarītais.

Laikam jau labāk izdarīt un nožēlot, nekā neizdarīt nemaz, bet no otras puses ja izdarīsi nepareizi tad ilgi vel domāsi kā būtu bijis, ja izdarītu savādāk, no tās domās nevar tik viegli tikt vaļā jebkurā gadījumā.

Protams, atkarīgs no situācijas, bet vairāk tomēr domāju, ka labāk nožēlot izdarīto. Kas izdarīts- izdarīts, bet, ja iespēja tiek palaista garām.. varbūt labāk pamēģināt.

Pievienošos pārējām meitenēm skaot, ka atkarīgs no situācijas, taču labāk nožēlot izdarīto, nevis sev mūžīgi uzdot to vienu vienīgo jautājumu "Kā būtu bijis, ja... ?"

Līdz šim sāpīgāk ir bij pārdzīvot neizdarīto!
Taču lielā mērā tas aŗī atkarīgs no situācijas,kā jau meitenes minēja.