Attiecības ar otras puses brāļiem/māsām

Ļoti labas! Pieņēma mani jau no pirmās satikšanās dienas. Māsas vispār uzskata mani par trešo māsu :) Un man viņu ģimene ļoti patīk.

Man ir tā, ka ar brāli labas, ar māsu arī, bet gribētos vēl labākas :) Mums paliela starpība (aptuveni 10 gadi), tad nu laikam jau saprotami, ka nav izcils kontakts. :)

Kādreiz man bija labas attiecības ar drauga māsu (viņa ir pāris gadus jaunāka par mani), bet pēdējā laikā viņa palikusi iedomīgāka.

Tas jau vēl nebūtu nekas, mani tracina tas, ka viņa bieži vien kopē manu stilu. Atbraucot uz māju ir diezgan nekārtīga, īpaši pēc sevis neko nesakopj. Un pēdējā laikā esmu pamanījusi (atvainojos par izteicienu), ka viņa ir vienkārši stulba. Kad kko mācās man prasa kā to atrast kā to atrast, bljin gribas uzķērkt lai iemācās googli lietot, nezinu kapēc man pēdējā laikā tas stulbums cērtas acīs un ausīs :D

Bet nu tā jau mēģinu draudzīgas attiecības saglabāt.

Neitrālas...Viņa māsa ir citā LV galā, mēs citā. Kad satiekamies....pārmijam kādu vārdu, bet nu nav nekā kopīga. Nav kopīgu interešu.
Manējais ar manu brāli gan ir kā cimds ar roku:-D

Ideālākais variants - tikšanās pa svētkiem. Šad tad kādā ballītē. = garantē labas attiecības.

Neitrālas. Kā te jau minēja - tikšanās pa svētkiem un tas arī viss.

Mums ir neitrālas. Tiekamies salīdzinoši reti, apsveicam viena otru svētkos, bērnu jubilejās. Kad satiekamies parunājamies, pasmejamies. Neesam baigās draudzenītes, bet viena otrai rīkli ar nemēģinām pārgriezt. :D

Ar drauga brāli attiecības ir ļoti labas. Gandrīz kā pašas brālis. :-)

Ļoti labas. Uztveru tikpat kā savas māsas.

ar vīra māsu nekomunicēju ne es , ne pats vīrs :D

Wee, kāpēc?

Kā jums šķiet - vajag tādas ļoti tuvas attiecības ar otras puses māsās/brāļiem? Vai labāk labaa, bet neitrālas?

Man šķiet, ka nevajag mākslīgi kaut ko censties. Ja ar cilvēkiem saskan un ir tuvas attiecības, tad forši! Ja ne, tad iztiek ar neitrālu komunikāciju.

Neitrālas, labas...nav nekādu problēmu! Satiekamies tikai, kad esam ciemos vai visi kopā apmeklējam kādu tusiņu ;) manuprāt, es ar drauga brāli esam baigi līdzīgi rakstura ziņā :D tāpēc viss ok

Jauki, ja ir tuvas attiecības, bet tikai līdz robežai, kad jau sāk iejaukties, pamācīt, kritizēt utt., tad gan nav ok.

Jo, nav tādas vēlēšanās, bet arī kad viņiem bija labas attiecības , es tās vienmēr esmu uzturējusi neintrālā līmenī ar pieklājīgu labdien un sarunām par laika apstākļiem .... Nu nepatīk man viņa + nav kardināli dažādi uzskati visās jomās + nekad neesmu redzējusi vajadzību uzturēt attiecības pieklājības pēc

Un kas viņu attiecībās mainījās?

Bija man vienas attiecības, kur ar bijušā māsu nu nevarējām ciest viena otru. To jutu arī no viņas puses, mēs pat knapi sveicinājāmies. Kad bija kādas ģimenes sanākšanas, tad tā tikai aiz pieklājības uzturējāmies vienā telpā. Man arī nepatika tas, ka viņa pārāk daudz bāza degunu mūsu attiecībās, patika pamācīt kā dzīvot utt. Nezinu kāpēc tā, jo nebija ne strīdu, ne arī īsti iemesla tam visam. Nepatika un viss. Tagad jau pagājuši daži gadi un var teikt, ka attiecības ir palikušas normālas. Un man arī nebija tolaik baigās vēlmes ar viņu iedraudzēties, neredzu vajadzību tam. Varbūt tas tāpēc, ka gadā satiku viņu labi ja 2 vai 3 reizes. :D

Mans viirs ir vieniigais beerns savaa gjimenee, ar maniem braaljiem vinjam pieklaajiigas, neitraalas attieciibas. Njemot veeraa, ka sastop vinjus ljoti reti, nekaadi sirdsdraugi vinji nav.

viņiem bija kašķis ( nu nav svarīgi par ko ) un jau 4. vai 5. gadu vispār nekontaktē . Godīgi labi vien ir , nav brīvprātīgi - piespiedu kārtā jābrauc ciemos u.t.t