Nesen kāds vīrietis man iedeva savu vizītkarti, lai piezvanu, ja gribu. Piezvanīju, vakar satikāmies, viņš gribēja iet uz tādu ļoti posh vietu, kopumā īsts džentlmenis, vairākkārt piedāvāja aizvest un atvest, ļoti labi ģērbts, bezgala pieklājīgs, izglītots, intereses arī - Šekspīrs, Bergmanis u.tml. Vakars bija interesants, daudz runājām par literatūru, mākslu. Nekāda flirta nebija, nekādu mājienu, ne no viņa ne manas puses, arī aicinājums izskanēja no tāda viedokļa, ka parunāsim par klasiku, jo grūti atrast cilvēkus, ar kuriem par to parunāt.
Šodien viņš man raksta - maijā braukšu uz Stokholmu, gribi braukt līdzi?
Cik normāli tas ir, pēc 4 stundu pazīšanās? Turklāt, cik zinu, viņš ir precējies. Neko gan par privātajām dzīvēm nerunājām, gredzenu man šķiet viņš nenēsā (speciāli nepētīju), bet zinu, ka nesen precējies un šķiet arī ļoti, ļoti iemīlējies. Ir viņam un viņa sievai feisbuki, iemetu aci. Esmu 99% droša, ka nekādu slēptu mērķu viņam nav, bet... wtf. Arī kad runājām, pirmās 2h viņš bija manāmi satraukts. Nezinu, ko lai domā. Protams, ne uz kādu Stokholmu nebraukšu, bet nav man viņa motivācija īsti saprotama.
114
