Piedot nodevību?

Man ir princips - pirmā reize var būt kļūda, otrā jau ir izvēle.

patiesiibaa jau atkariigs ko izdarijis shis cilveks. Visticamaak tam cilvekam vienalga par tevi

Visticamaak tam cilvekam vienalga par tevi

Cilvēks ir izteikts egoists, bet vienalga pilnīgi točna nav. Cilvēks tāds ir pēc būtības, ka nekad nav interesējis, kā citi jūtās, ko citi domā, ir tikai un vienīgi viņš pats.

runa ir par viirieti vai par kaadu draudzeni vai ko? :D
gruuti tev kko pateikt, ieteikt, ja tu kko caur pukjeem runaa

Par brāli, kurš finansiāli kapitāli apčakarēja.

Par brāli, kurš finansiāli kapitāli apčakarēja.

Ja nav noslēpums, nevēlies situāciju izklāstīt nedaudz sīkāk? Manā ģimenē ir bijis līdzīgs gadījums, daudz kas ir pārdzīvots.

Var jau piedot, bet no sevis neko vairs nesniegt (naudu, rūpes)

Man arī brālis dvēselē iešpļāva un no tā brīža vairs nekontaktējamies. Ja esam pie vecākiem arī viens otru ignorējam. Viņš gan neatvainojās un līdz šim brīdim uzskata, ka vainīga visā esmu es (Viņam vnm visi citi vainīgi)
Laikam nav labākais risinājums un ieteikums, bet es nemāku un negribu piedot nodevējus.

Selīn,
Man identisks variants. Tikai pat nav jātiekas, jo attiecības ar mammu arī sadirsa! Tā ka dzīvoju ar apziņu, ka man brāļa vairs nav!

Es nespētu pārtraukt kontaktu ar brāli.. ģimenes loceklis.. protams finansiāli gan vairs nepaļautos

Es noteikti ar tādu cilvēku pārtrauktu kontaktu. Kas gan tur vēl var ar tādu būt kopīgs??

Skumīgi lasīt,cik daudzām te ir nācies atteikties no tuva ģimenes cilvēka dēļ šitādām lietām. Uzreiz ienāk sirdī siltums,ka man tā nav.

Es arī mierīgi metu pāri tos, kuri man kaut ko nelāgu izdarījuši/pateikuši. Neesmu no piedevējām.

Man tas bija tikai daļēji finansiālu iemeslu dēļ, bet gan attieksmes un uzvedības dēļ. Būt par kalponi savā dzīvoklī 3 mēnešus (piedevām gaidīju bēbi) un tad vēl "iespļaut sejā" utt. Nē, paldies! Man tādu brāli nevajag!

Man brāļa pat netrūks, bet tas laikam tāpēc, ka ir otrs brālis ar kuru mums ir ļoti labas attiecības. Arī vecāki saprot manu aizvainojumu un principiālismu. Man pat prātā nav ienācis salabt ar tādu ... kā viņš. Man viņam nav.

Bet mums nebija finansiālais jautājums, bet briesmīga attieksme un agresijas pret mani no viņa puses + meli un nodiršana aiz muguras.

Es droši vien arī ceptos, dusmotos un justos aizvainota - bet kā cilvēks no malas, kam dzīvē ar ģimeni drāmas ir piedzīvots ļoti daudz, iesaku - nepārrauj kontaktus. Esi piesardzīga, neielaidies šāda veida darīšanās turpmāk ar viņu, bet attiecības saglabā.
Paies laiks, kādreiz parunāsiet, varbūt viņš tev izskaidros, kāpēc rīkojās tā, ka sanāca šāda situācija - otra galvā ielīst nav iespējams, varbūt viņam ir kāds iemesls, ko nevar tev atklāt šobrīd, bet centies neturēt ļaunu prātu.
Pašai ir viens cilvēks ģimenē, ar ko esmu visas saites pārrāvusi savulaik dēļ ļoti liela aizvainojuma - pirms kādiem gadiem 8-9. Laiks pagājis, emocijas nosēdušās, sapratu, kāpēc viņš rīkojās tā - neesmu piedevusi, bet esmu samierinājusies, ka viņš savādāk nevarēja, jo bija visādi iemesli, bet attiecības tagad saglābt - ? Šaubos, ka pēc tik ilga laika.. Un tas ir skumji.

Nu man brālis ir vislabākais, bet tēva gan man vairs nav. Nodeva mani vienreiz - piedevu, nodeva mani otrreiz - šis cilvēks man pārtrauca eksistēt. Es neturu naidu, priekš kam sevi emocionāli bendēt, nē, es vienkārši vairs nejūtu nekādu emociju pret viņu. Viņš man ir svešs cilvēks. Nesazināmies jau 4 gadus. Jūtos laimīga arī bez viņa jo man ir cilvēki, kas mani mīl un kuri mani nekad nenodotu.

viena reize var gad;ities, bet parasti ir tā, ja ir otrā rezie, tad nāks arī trešā un ceturtā.

Mūsu ģimeni arī viens radinieks apčakarēja, ne mans brālis, bet salīdzinoši tāpat tuvs radinieks. Vienreiz apzaga, vēlreiz un tā ļoti ilgi. Zaga gan naudu, gan dažādas vērtīgas lietas. Tagad ir aizbraucis uz citu valsti un ļoti maz par viņu vispār zinām. Cilvēks pats par sevi nebija slikts, bet tā zagšana..

Kas bija par iemeslu? Pats sapinies savaa finansiaalajaa situaacijaa taa, ka sper izmisiigus soljus jebshu vienkaarshi tiirs egoisms?