Sveicinātas visas Dāmas šajā jaukajā pavasarī! ;-) Lai vai kā, nekad nebiju domājusi ka griezīšos pēc padoma... varbūt arī vienkārši nav vairs spēka turēt to visu sevī! :-( Viss mans bēdu stāts jau velkas vairāku mēnešu garumā.. Esmu attiecībās ar vīrieti nu jau 8 gadus, visu šo laiku dzīvojām visvisādi- gan strīdi, gan ļoti labi! Viss sākās pāris mēnešus atpakaļ- sāku pievērst uzmanību, ka vīrietis nepārtraukti čatojas, sazvanās- telefons tiek slēpts, skaņas tiek izslēgtas.. Labi, nodomāju- tā kā zinu, viņš man tāds sabiedrisks flirtētājs!!! Bet tad nu sākās mistiski izbraukumi ar draugiem- pa vairākām naktīm, prombūtnes laikā praktiski man ne zvana, ne raksta (kas ir neraksturīgi viņa iepriekšējiem izbraukumiem)! Un tad nu sākās- zvani no meičām, nakts vai diena- sms, Facebook- telefons no rokām netiek izlaists ne uz sekundi! Un tad nu uzzināju, ka princis tusējas, satiekas ar šīm dāmām, izklaidējas uz pilnu klapi! un tā varētu turpināt un turpinàt rakstīt... Mēģināju izrunāties- bez panākumiem- atbilde bija tikai viena- Kas tad tur tāds slikts ir? Tas taču nav nekas slikts!!! Opāā, es kā uz dibena biju.... un tā tas turpinās vēl šodien!! Tiku viņam piedevusi visu, bet šoreiz jūtu ka pašai jūtas un pacietība zūd.... Kā jums, vai ir bijusi tāda situācija??? ... jūtos draņķīgi!!!! :'-( Paldies jums par veltīto laiku manam rakstam!!! Lai jauka nedēļa jums un pilna mīlestības!!!