Jūsu rīcībspēja situācijās

5632

Reģ: 17.07.2014

Sveikas!

Atsaucoties uz vakardienas notikumiem izlēmu izveidot šo diskusiju...

Katram no mums var gadīties nokļūt situācijā, kad kādam cilvēkam var būt nepieciešama mūsu palīdzība, svešiniekam vai tuviniekam, vai pat mēs pašas esam kādu nejauši nostādījušas tādā situācijā... Veselības stāvokļa pasliktināšanās vai, piemēram, ģībonis, reiboņi, slikta dūša, kritieni, sasitumi utt vai kādas slimības izpausmes...
Gribēju noskaidrot, kā ir jums - kā jūs rīkojaties negaidītās situācijās, kuras saistītas ar cilvēka veselības stāvokli? Spējat operatīvi reaģēt un sniegt palīdzību vai arī pašas krītat panikā un neesat spējīgas funkcionēt ar skaidru prātu?

Interesējos, jo esmu piefiksējusi, ka pati apjūku un nespēju koncentrēties, lai spētu rīkoties vispareizāk un piemērotāk situācijai.
Lai gan pieļauju domu, ka tas ir tāpēc, ka ļoti reti (Paldies Dievam!) esmu šādās situācijās. Ja ar tādām lietām nākas ikdienā saskarties biežāk, tad varbūt ir vieglāk savākties.

Paldies jau iepriekš!

13.04.2015 12:33 |

Ebe

2715

Reģ: 12.09.2012

Tas varbūt nav normāli, bet es bieži galvā izdomāju scenārijus, kā rīkotos, ja kaut kas slikts notiktu - tad jūtos gatava un nebaidos apjukt. Reāli gan, šķiet, nav nācies šādā situācijā nokļūt.

13.04.2015 12:38 |

uniqueღ

7704

Reģ: 13.03.2012

Spēju un esmu palīdzējusi. Mācījos arī medicīnu un pirmo palīdzību. Tā man ļoti patika. Tāpēc es zinu, kas ir jādara tādās situācijās.

13.04.2015 12:39 |

Lollipop♡

3903

Reģ: 03.03.2015

Es gan uzreiz tā kā distancējos no emocionālā šoka, rīkojos automātiski, nedomājot un nekavējoties. Kad notikums aiz muguras, tad gan ļaujos emocijām un panikai.

13.04.2015 12:39 |

Agī

5632

Reģ: 17.07.2014

Es arī skolā esmu mācījusies pirmās palīdzības sniegšanu, bet mācoties tas ir savādāk, jo tad es domāju par teoriju, kuru pielietot praktiski, lai pareizi izpildītu uzdevumu... Reālā situācijā galvā ir tukšums...vismaz manā :D :-/

13.04.2015 12:41 |

Lollipop♡

3903

Reģ: 03.03.2015

Ja runa ir par glābšanu, tad es nedarīšu to, ko nemāku un nezinu, es būšu tā, kura pirmā zvanīs 112.

13.04.2015 12:41 |

wee

11162

Reģ: 28.11.2014

Esmu bijusi vairākas reizes tādas situācijās ... Nekad neesmu apjukusi , bet visas situācijas ir bijušas ar man tuviem cilvēkiem , ar nepazīstamiem neielaizos nu ja nu akurāt , man ko vaicā un es to varu , nu teiksim izsaukt ātros vai kam piezvanīt

13.04.2015 12:46 |

ņam ņam

12651

Reģ: 29.01.2009

Es gan uzreiz tā kā distancējos no emocionālā šoka, rīkojos automātiski, nedomājot un nekavējoties. Kad notikums aiz muguras, tad gan ļaujos emocijām un panikai.

Man tieši tas pats.

13.04.2015 12:48 |

bluedragon

309

Reģ: 13.03.2015

Esmu izgaajusi pirmaas paliidziibas kursus un zinu, kaa reagjeet, ir naacies ieguutaas zinaashanas pielietot. Aarkaartas situaacijaas mans praats parasti nevis apjuuk, bet saak darboties veel aktiivaak, to esmu noveerojusi.

13.04.2015 12:54 |

Agī

5632

Reģ: 17.07.2014

Es laikam esmu kaut kāda nelīdzsvarota panikotāja uz jūsu fona :D :-/

13.04.2015 13:06 |

Agī

5632

Reģ: 17.07.2014

Varbūt tomēr vēl kāda padalīsies... :-)

14.04.2015 10:14 |

Negausis

214

Reģ: 05.02.2013

Nu nekadus palidzibas kursus neesmu gajusi, bet ka neka mans tetis traumejas diezgan biezi, tad esmu ietrenejusies un paniku taisu tikai tad kad viss jau nokartojies :D

14.04.2015 10:21 |

meooooww

2425

Reģ: 17.02.2015

cenšos savākties un atcerēties, kas jādara. Jāsaka gan, ka tas ir arī atkarīgs ar ko kaut kas noticis. Svešam esmu bijusi spējīga palīdzēt un viss bija ok - ātri savācos, taču savam tēvam, kad bija jāpalīdz un sekundes bija no svara, es vienkārši sastingu uz mirkli.

14.04.2015 10:27 |

Liliii

8407

Reģ: 29.01.2009

Es rīkojos, jo savādāk var būt par vēlu. Esmu izglābusi tā arī savu ģimenes locekli.

Un vēl es pati tā aizrijos, ka smaku nost, bet reāli biju pie skaidras apziņas un pat draugam parādīju kā mani jāglābj un kur jāsit, lai atsistu manu elpu vaļā, jo viņš muļķis nezināja, ko darīt. :)

Tagad, kad ir bērns, tad vēl jo vairāk nedrīkst būt nekādas panikas, bet jābūt uzreiz skaidrai rīcībai un darbībai. Panika un emocijas ir pēc tam.

14.04.2015 10:31 |

Ambera

1823

Reģ: 17.05.2013

Manī iestājas panika ja redzu kādu nelaimi, bet ar visu paniku spēju racionāli domāt. paldies Dievam vairāk par specdienasta izsaukšanu no manis nekas vairak nav prasīts.

14.04.2015 10:49 |

kakje

1741

Reģ: 29.01.2009

2 reizes esmu glābusi cilvēku, vienu no slīkšanas, otru no aizrīšanās, viss notiek sākumā automātiski, metos nedomājot...bet vēlāk pēc padarītā sākas panika, drebuļi un asaras un domas kā būtu ja būtu...

14.04.2015 10:49 |

MoonLady

7079

Reģ: 11.10.2013

viss notiek sākumā automātiski, metos nedomājot...bet vēlāk pēc padarītā sākas panika, drebuļi un asaras un domas kā būtu ja būtu...

++

Tādos brīžos man šķiet, ka mans ķermenis izslēdz mani no sevis, un ļauj uz visu tikai noskatīties, jo rokas un kājas visu dara pašas. Šķiet, ka nekontrolēju. Un pēc tam, kad viss ir atrisināts, tad es varu sēdēt un raudāt, jo biju totāli pārbijusies.
Ir sanācis pāris reižu būt nepatīkamās situācijās. Un tās ir bijušas pasen - kad man bija 12-15 gadi. Tagad varbūt, ja kaut kas notiktu, es reaģētu citādāk.

14.04.2015 11:07 |

meribella

158

Reģ: 25.10.2013

Esmu pacietīgs, miermīlīgs cilvēks, kurš stresa situācijā spēj saglabāt vēsu prātu, cik nav bijušas situācijas, kad kādam vajadzīga palīdzība, te stikli no kājām jāvelk ārā, te bēbim galva pārsista, u.c. Neesmu mediķis, vienkārši spēju izslēgt emocijas, tad, kad viņas nav nepieciešamas, un tā vietā lai kristu panikā, meklēju situācijai risinājumu.

14.04.2015 11:07 |

Livita

363

Reģ: 05.04.2015

Man arī ir gadījies tieši vienreiz būt tādā situācijā - nogādāju cilvēku līdz traumpunktam, pārliecinājos, ka ārsti visu izdarīs un viss būs ok, pēc tam izgāju ārā, apsēdos uz soliņa un paģību. Ja garām nebūtu gājusi kaut kāda medmāsa, neviens pat no malas nepateiktu, ka esmu paģībusi :D atnesa man ožamo spirtu un atkal bija ok :D

14.04.2015 11:15 |

Wendy1

1717

Reģ: 24.05.2013

Paziņa pieņēm dzemdības autobusu pieturā. Nav viņai medicīniskā izglītība. Vispār nesaprotu tās grūtnieces domu gājienu braukt uz dzemdībām ar autobusu. Sīkāk gan neko nezinu.

14.04.2015 11:25 |

Viedā Minka

3934

Reģ: 01.04.2011

Wendy1
Kā bez cimdiem var pieņemt dzemdības? Vai arī paziņai vienmēr viens pāris sterilu gumijas cimdu līdzi, lai var sniegt pirmo palīdzību?!

Palīdzība jāsniedz tikai saprāta robežās- tā, lai pēc tam nav jāglābj divi vai ilgstoši jāārstējas no kādām lipīgām slimībām. Svešam cilvēkam uz ielas mākslīgo elpināšanu neveiktu, asiņainām brūcēm klāt neskartos. Sauktu 112.

14.04.2015 13:34 |