Tai aizai starp saprātīgiem darba devējiem un sakarīgiem strādniekiem laukos ir vienkāršs izskaidrojums - to pirmo ir krietni mazāk, kamēr otri, ja ilgāku laiku sēž bez darba, meklē citas iespējas, visbiežāk, aizbraucot tur, kur darbs ir dabūjams tieši uz to sitienu. Kārtīgi darba cilvēki taču nesēž mēnešiem rokas klēpī salikuši, gaidot to darba piedāvājumu.
Loģiski, ka paliek dīkdieņi, alkoholiķi, savukārt pārējie sakarīgie lauku cilvēki pārsvarā taču jau ir iekārtojušies pa saviem darbiem vai saimniecībām un darbu nemeklē.