Ir jāprotas aiziet, ja darbs paliek tikai atsēdēšana. Un daudziem tas pat nav naudas jautājums, tas ir princips - nevēlas saprast, ka kļūst veci, nevēlas pieļaut domu, ka kāds var zināt ko vairāk vai vispār domāt savādāk, jo viņi zina visu vislabāk.
Bet nu diemžēl tās ir cilvēka tiesības strādāt tur kur viņš strādā.
Vai tad tu pati ja iedomātos sevi vecumdienās, tev būtu foršs darbs kurš tev patīk, tev patīk tie cilvēki kas tev ir apkārt, tu vari iekrāt naudiņu piemēram priekš kāda ceļojuma vai arī lai mazbērniem ko foršu nopirktu uz svētkiem, bet pēkšņi uzrodas kāds jaunietis kurš grib ieņemt tavu vietu, kuram varbūt pat nav tik liela pieredze, runā vairāk nekā dara? vel zaļš gurģis principā un tāds grib pieprasīt lai tu ej no sava jaukā darbiņa prom lai viņš var ieņemt tavu vietu un "uzlabot" sistēmu, lai gan nav jau zināms vai viņš galu galā to ar izdarīs.
Ja pat tam cilvēkam tas darbs ir atsēdēšana, bet viņam tas patīk un ir tie pozitīvie mirkļi no tā, kāpēc lai viņš ietu prom? Es saprotu ka tas ir garām ka lūk jaunajiem tādā ziņā grūti atrast labāku darbu, bet ko tu zini, varbūt tieši mazpilsētā tā tantiņa bremze kas nelaida tevi savā vietā liks tev uz iespējām paskatīties savādāk un tu atradīsi vel labāku darbu vēlāk, kas gan jau ar notiks un galu galā būs gandarījums pašai ar sevi dēļ tā ka viss izdodas!
Vajag jau ar jauniešiem drusku to izaicinājumu :D