man pofig, vnk gribu uzrakstīt un tapēc rakstu

Nu nezinu, man tas liekas kaut kāds bērnudārznieku līmenis- ar ienaidniekiem, piedraudēšanu, nebeidzamo mīlu, u.t.t.

Ja bijušais neliek mieru joprojām un draud, neesi domājusi par kāda augstāk stāvoša personāla iesaistīšanu? Tev elle ratā tā morālā kropļa izgājieni nav jāpacieš.

Nu tad tik ciet tālāk. Pārāk daudz esi no sevis iedomājusies. Visticamāk tevis tur neviens vairs neatceras vai.atceras ar smīnu. Bērnišķīgs iemesls, bet ja tā dēļ esi gatava savu iespējamo laimi palaist, nu neko.

Bija vel tāds moments, ka vienkārši sēžot iedomājos par viņu. Tas visas manas domas jauca un burtiski viņam arī uzrakstīju ''Beidz vazāties pa manu galvu''. Viņš atbildēja ok un tad man palika vieglāk. Domas mazāk un dzīve vieglāka. :-)

Man bija puisis ar kuru satikāmies vasarā un tajā pašā, labi, ja uz nedēļu. Gāja gadi,es viņa vairāk pieķēros līdz viņš mani pasūtīja caur dr.lv vēstuli. Divus gadu pārdzīvoju, centos atrast citu, kas sirdī iekritīs, izlādējos visdažādākajos veidos. Tagad par to visu ir nospļauties un tikai varu pasmieties, jo iekrita sirdī kāds cits un pat vairāk. (l)
Par tām vasarām varētu uzrakstīt romānu, bet personīgi pat nevēlos iedziļināties, jo tā ir tikai nevajadzīga pagātne.

cowboy girl, kā es Tevi saprotu. Man tā šobrīd nav, bet bija tā.. es raudāju, izraudāju, izmocīju, izdzīvoju, pārdzīvoju, krustu šķērsu pārdomāju tajā posmā.. un laikam ejot līdzi, man ar katru dienu kļuva vieglāk.. es beidzot nonācu pie domas, ka man tas cilvēks jāatlaiž, no savām domām, no sirds, no visa.. es palaidu un sākās jauna lapas puse manā dzīvē.. Taču vienu varu teikt, manā sirdī šis cilvēks būs vienmēr, un vēl, mūs taču vieno atmiņas, viņš dzīvo manās atmiņās.. un nekur tās nepazudīs un neizgaisīs.. un paradoksāli ir tas, ka pēc ilga laika.. es gribēju atkal parunāt ar viņu, es atcerējos atmiņas, meklēju viņu sociālajos tīklos, bet nekā.. man nebija kontaktu, man nebija iespējas viņam uzrakstīt nekādīgi.. un es domās domāju, kaut nu viņš pats man uzrakstītu, kaut nu, kaut nu.. tik stipri to vēlējos.. un kā par brīnumu.. pāris stundas vēlāk man atnāk sms, un tas ir viņš, viņš joprojām atceras manu numuru.. smaids manā sejā momentāli.. man bija tāds prieks.. norunājām visu vakaru.. atcerējāmies visu piedzīvoto un izdzīvoto.. aprunājamies kā mums iet tagad, ko daram, ar ko nodarbojamies.. un laika gaitā viņš pasaka "Tevi vēl neviena nav spējusi aizvietot". Nezinu, cik tas bija patiesi un vai īstenība, bet.. nu jā..

eh labi esmu pārāk sagruzīta lai vel spētu ko teikt šobrīd. kā jau augstāk minēju - ierakstu ierakstīju tikai tapēc ka gribējās. uz palīdzību necerēju un pat neceru, un man to nemaz nevajag.

mnēmosine - ar to bijušo jau arī vidusskolas laikā iep[azinos, un nebija ne jausmas kāds vins patiesīb;a ir, jo pirmo gadu viss bija forši. atpakal tur savu muzu list netaisos.

zinu ka tā jau ir apsēstība, bet es nevaru, un iespējam arī negribu neko mainīt. un es neuzskatu ka šie trīs gadi ir zemē nomesti. gluži otrādi, pirmie divi gadi ir jaukās atmiņas kas man ir, un lai gan tas pietrūkst, es dievinu ka man viss tas ir bijis. un emocijas - man tā savā ziņā pat patīk. vienīgi grib;etos lai ar;i kāds cits man varētu iepatikties.. nezinu.. gribu vispār kad aizbrauksu uz lv sapazities ar jauniem cilvekiem, bet nu nav jau tik viegli.

Un par tiem bandītiem..diezin vai viņš pats tālu no tā visa ir,jo es zinu šitos pagastus,baisos bandītus un bez maz vai mafijas.Visi kopā maļās,kopā tusē utt..Tev tikai pad maz prātiņa bija,lai nesaietos ar wow-sliktais puisis-tirliņu.Pat žēl nav to meiteņu,kas ar šitajiem saietās,jo to tupumu,kas no viņiem nāk,nevar aizmālēt pat nevainīgas vidusskolniecītes naivās jūtas..:D
nu..vienvārdsakot-nelien atpakaļ sū***

Zini kāpēc tu par viņu tik izmisīgi un tīniski sapņo?TIEŠI tāpēc,ka nekas jums tur vēl nav bijis.Tu 3 gadus esi sapņojusi savus iedomu tēlus,situācijas..iztēlojusies to kā nav,un,iespējams,nekad nebūtu. Cik bieži jau pēc purmā skūpsta saprot,ka..nu nēee?Ļoti. Cik bieži gultas dzīve ir garām?Arī-bieži. Cik bieži izšķirās,jo nevar sadzīvot kopā,jauks ir bijis tikai randiņu perods?Arī bieži.
Tu katram viņa vārdam un kustībai savās atmiņās esi piedēvējusi absolutu perfekciju, un ar katru dienu,ko pavadi savās,tomēr-mazliet infantilajas,emocijās,tas aug augumā,jo sava rakstura,lai pateiktu sev-ei,vecenīt-3 gadi no savas dzīves nomesti šitajā bezjēdzīgo emociju miskastē???nopietni?-tev nav.Nu ok.Atbrauc uz Lv,satiec,nomierini savus hormonus ar mīlasunromantikasakvaicikskaisti(nu...cerams) nakti, un tad skaties,kas no tā visa paliks pāri.. :)

Nepāriet tad, ja cilvēks negrib, lai pāriet. Ja neko nemainīsi savā dzīvē, bet visu pakārtosi šai apsēstībai, jo jā - tā ir apsēstība, tad nekas arī nemainīsies. Paskaties apkārt - pasaulē ir arī kas cits. Negribi?
Pat tad, ja kaut kas Tev tur ar viņu sanāks, man to puisi žēl, Tu ar savu apsēstību viņu nosmacēsi.

Ne par tēmu, bet mana filologs sirds neļauj nepasmieties -"cutna" ir superīgs vārds! :-D

viņš jau gjau atbrauks pie manis. bet nu cik ilgi. labi, vrb vienu nakti vins palikt varēs. protams gribu to pasu arii, tas butu daudz.. bet pectam buus vel grutaak.. drosvien.. nezinu..

Tad, kad dzīvosi Lv - vai tad viņš nevar braukt pie tevis? Tad tev nebūs jārādās "bīstamajā zonā". :)

mis take - ja vins butu mani aizmirsis, nerakstitu draugos draudus un visādus murgus. un neskatītu cutna katru dienu mani. tu vinu nepazisti.

viņš jau no mana bijušā nebaidās, ja mans bijusais neuuzinās ka viņš satiekas ar mani, tad jau viss ok tur viniem. bet es baidos. un no vina ari ir jabaidas. kopā neesam bijuši kā pāris, tikai kā labākie draugi agrāk katru dienu kopā pavadījām. lielākais kas ir bijis ir viena buča uz lūpām, ko pat par skulpstu īsti nevar nosaukt. tas bija pirms manas prombraukšanas - gribēju vnk pieeit viņam klāt un kārtīgi noskulpstīt, bet paspēju tikai bucu iedot, kad asaras pilnas acis un raudādama aizskrēju.

Meitenes, autore pateica tik cik pateica, beidziet te safantazet scenarijus kads kurs ir un ienirgt, nu tik stulbi izskatas. Jaa, un ari arpus Rigas cilveki var daudz ko sasniegt, zel, ka jums tik gaterisos pazinas/viriesi strada.
Autorei nezinu ko ieteikt, turies.

Nu bet kas ir sarakstīties un sazvanīties? Kad garlaicīgi, tad nosit laiku papļāpājot ar Tevi. Tas nav nekāds rādītājs, ka Tu viņam būtu svarīga.
Ar sveci klāt Tu nestāvi, tātad nevari zināt, vai ir gāda vai nav. Tā tikai Tu vari domāt, ka neviena nav, bet patiesībā varbūt ne viena vien.

Es nesaprotu, Tu tiešām neredzi visu, kā ir patiesībā? Cik ļoti akli kaut kam tici un ceri uz kaut ko. Vai arī negribi redzēt? Tiešām skumji lasīt.:-(

eh, un tu domá ka pa sho laiku tavs bijushais nav tevi aizmirsis? mosh pat nepazís, kad atbrauksi

Arī par to iedomājos, bet ko zini.. Šī ieradīsies, uzjundīs cietumniekam jūtas un tālāk skatīsimies Degpunktā. Var gadīties kā ar maziem bērniem - kamēr mantiņa stāv kastē, tikmēr nevajag. Kā otrs paņems, tā uzreiz vajadzēs! :)