Tās, kas te saka, ka nešķirtos, ja vīrietis attiecību laikā uzresnētu.
Skan briesmīgi, bet man tā bija ar bijušo. Jā, iepazināmies un viņš nemaz nebija nekāds tievulis, bet tieši tāds, kā man patika- garš, būdīgs. Toreiz vēl profesionāli sportoja. Attiecību laikā sportot pārstāja, tas pārgāja tādā kā hobija līmenī. Uz treniņiem gāja arvien retāk un retāk.
Un palika ļoti dūšīgs. Gan es, gan ģimene, gan apkārtējie to ievēroja. Un, meitenes, viss, ko viņš darīja bija čīkstēšana. Viņš esot par resnu, darot visu, ko varot, lai notievētu (nu, es nezinu, kā trīs čīzburgeri McDonalds palīdz notievēt). Es uz viņu vairs nespēju paskatīties kā uz iekārojamu vīrieti. Centos viņu motivēt sportošanai, man nekas nesanāca. (Mēģinājām iet uz treniņiem kopā. Tas viss beidzās ar to, ka gāju viena)
Tā nu sekss kļuva retāks, jo, redz, viņš kaunējās un man arī, godīgi sakot, palika nepatīkami. Es vilku to tik ilgi, cik vien varēju, mēģināju palīdzēt, gatavoju mājās veselīgi. Bet nu cik tā mājās gatavošana palīdz, ja vakariņās var aizšaut uz Turkkebab un vēl 2 litru koliņu pa ceļam paķert līdzi.
Tā arī izšķīrāmies. Man liekas, ka šis bija pamats kašķiem, patstāvīgai nesaskaņai un kara stāvoklim mājās.