ciemiņi

Tava māja, tavi noteikumi. Ja viņiem kaut kas nepatīk - lai nebrauc ciemos. Es nekad neesmu uzstādījusi savus noteikumus ciemojoties pie kāda vai tam cilvēkam kaut ko aizrādījusi viņa mājās un to pašu sagaidu arī pretī.
Es parūpētos, lai no ēdieni ir pieejamas lietas, ko viņi ēd, pagatavotu ko īpašāku, nodrošinātu guļvietas utt, bet nu katram sīkumam nepakļautos. Kur nu vēl kaut kādiem norādījumiem par gulēšanām un kapa klusumiem. Tomēr, es esmu saimniece un viņi ciemiņi manās mājās.
Ko tad viņi iedomājas? Ka tu tos kaķus izmetīsi kaut kur, lai šie izlepušajiem pūšļiem netraucē? Man arī ir kaķis un ja kādam cilvēkam būtu ar to problēmas - es viņam ieteiktu nakšņot kaut kur citur.

paldies, ka nomierinājāt. :-)

Jā, centīsimies kaut kur aizvest un parādīt, kaut arī tas nav īsti vienkārši, jo bērns ir izlutināts, nespēj būt pateicīgs par jaukām lietām - vienmēr par maz, līdz ar to nekad īsti par neko neesmu saņēmusi īstu paldies kā no priecīga bērna sejas.

Kad aizved uz ūdens atrakciju parku pasaka - aij šitas ir garlaicīgi, nekas īpašs.
uz muzeju vai zoo labāk vispār neiet, prasās momentā ārā. :-D jo redz grib ēst vai čurāt vai gulēt, trakākais, ka mamma visam šim seko un tas ir nogurdinoši pat būt blakus (jau uzreiz atvainojos esošajām mammām, pašai vēl nav bērnu, bet ir bērni, kuru klātbutnē ir forši uzturēties, bet šis nav tas gadījums un patiesībā, ne jau bērna dēļ, bet drīzāk mammas dēļ, kura nemāk pateikt nē)

līdz ar to arī to ēdienu ir pagrūti pagatavot, lai izdabātu bērnam, jo ja bērns laimīgs tad arī mamma laimīga - tā tas ir vismaz šajā situacijā.

Es domāju, ka jebkurš normāls cilvēks priecājas par ciemiņiem un grib viņiem nodrošināt pēc iespējas patīkamāku un ērtāku ciemošanos, bet nu visam ir kkādas robežas. Nedēļa ir ilgs ciemošanās laiks. Viņai pašai būtu jāsaprot, ka ar tādām prasībām un kaprīzēm izbesīs mājas saimniekus ātri vien.

nu es pateiktu lai brauc, ja grib, bet man ir mainíjushies dzíves apstáklji - man ir kakji, kurus netaisos spundét vannas istabá cieminju délj. pabrídinátu, ja kakji vinjai bús traucéklis - lai meklé viesnícu.

klau, tās ir tavas mājas, nevis ciemiņu! Es tavā vietā pabrīdinātu, ka mājās ir kaķi un tie mēdz pa naktīm trokšņot, tādēļ, ja tas viņiem varētu traucēt, pasaki, ka zini dažas lētas viesnīcas netālu. Es tā darītu! Manas mājas ir mana valstība, ja man kāds uzdrošinātos kaut ko aizrādīt, es vienkārši skaidri un gaiši pateiktu, ka neviens ar varu nespiež pie manis palikt :) skarbi, bet nu...!

es tadus redus neuznemtu kur nu vel uz vairakam naktim. Un vispar kaa var nepatikt kaki?

Daudziem cilvēkiem nepatīk kaķi, suņi un visādi citādi dzīvnieki, bet tad nedrīkst braukt ciemos un aizrādīt kādam par to, ka viņu mājās ir šie dzīvnieki.

Tev reāli nav noveicies ar tādiem radiem!

Ciemiņus jāuzņem tad, ja tas sagādā prieku. Ja tā nav, tad tā nedēļa būs mocības, sevišķi, ja tie viesi ir tik kaprīzi.

Un kaķus es nekur nemēģinātu ieslodzīt, jo tā ir viņu māja.

kaut kāds absurds! Šādi radi jau no paša sākuma ir jānoliek vietā, citādi vairs nebūs iespējams kontrolēt uz galvas kāpšanu!

Ciemiņiem atsevišķu istabu nevaru piedāvat, jo paliks jumta lielajā istabā, līdz ar to nevaru norobežot no kaķiem, jo tur nav durvis, ir tikai kāpnes uz augšu.

Iisti nesapratu,vai sii istaba buus paredzeeta tikai cieminiem,vai tomeer nee?
Ja cilveeki veelas ciemoties nedelu,un viniem nepatiik dziivnieki,tad labaak viniem dzivot atseviski viesniicaa ,vai kur citur,ja ir taada iespeeja,kur nebuutu dziivnieku-un tad aiziet pie jums tikai paciemoties...
Uznemt cieminus ar beernu jau ir gruuti pats par sevi,ja veel ir noteikumi,kas saistiiti ar iipasu reziimu uttEs pateiktu uzreiz ,ka taa vareetu buut probleema manaa maajaa.

ja kaads gribeetu izoleet manus kakjus, pabriidinaatu, ka tas noziimee lielu iespeeju tikt pie piecuraataam kurpeem un somaam, jo kakjis nepaklaujas viesu kapriizeem savaa teritorijaa. Domaaju, ja viesnas nav galvu durviis iespiedusas, sapratiis, ka sii ir ne tikai kakju, bet arii Tava teritorija.
Piekaaptos taadaa liimenii, ka meceptu bulkas, ja beernam ir celiakija utt., bet ne jau 100% izdabaat un atteikties no briivas savas un kakju staigaashanas jebkuraa veelamajaa diennakts laikaa.

Ir labs teiciens - ciemiņi tapat kā zivis saak smirdet trešajā dienaa.

+++ !!! :-D:-D:-D:-D

Pirmkārt, pateiktu no kā es netaisos atteikties viņu ciemošanās laikā un kādi noteikumi ciemiņiem būtu jāievēro manās mājās. Tas varbūt neizklausās diez cik jauki, bet tā kā radinieki paši uzprasās uz ciemošanos, attiecīgi - es uzstādu noteikumus.
Otrkārt, gatavotu ēdienu visiem kā parasti. Varbūt pirmajā vakarā kaut ko īpašāku, pārējos - kā parasti + gribētu sagidīt arī kādu piemaksu no radinieces par viņu barošanu (kaut simbolisku, kādu reizi iepirktus produktus u.tml.). Par to ko ēd/neēd bērns - nav mana problēma, bet mātes. Lai pati domā, pērk kaut ko atsevišķi, gatavo atsevišķi utt. Vai arī - bērns vienmēr var ēst no kopējā galda ar visiem.
Treškārt, par to kā izklaidēt bērnu es nerūpētos. Tas nav mans pienākums, bet mātes pienākums. Pašu radinieci labprāt aizvestu kādu reizi uz kādu pasākumu/apskates vietu/kafejnīcu u.tml. kā pieklājības žestu. Bērna intereses nordošina viņa vecāki.

Primāri uzņemt un nodrošināt sava veida komfortu pašai radiniecei, bet par viņas bērnu lai rūpējas pati kā parasti, nevis uzkrauj man uz kakla un sagaida, ka man no ādas laukā jālien, lai tik bērns ir apmierināts.

Pirmkārt jau man šķiet ārkārtīgi dīvaini, ka kāds par to vispār pārdzīvotu, kur nu vēl taisītu diskusijas par šo tēmu, bet nu labi. Ciemiņi ir ciemiņi un, ja viņi Tev par to kā viesnīcā nemaksā, tad tev vajadzētu aizmirst, ka esi mājas saimniece. :)

Mana māja, mani noteikumi. Kaut kādai cieņai pret mājas saimniekiem ir jābūt.
Ja man atļautos ko aizrādīt manā mājā ātri durvis parādītu+virzienu uz viesnīcu.

Ja jau uzprasijās ciemos, tad es nemaz necensotos norobežot no kaķiem(ja vien nav alerģija, bet šis cik saprotu nav tas gadījums, un pat ja būtu tad nevajadzēja uzprasīties ciemos)
Ar to klusuma uzturēšanu kad bērns iet gulēt ir tā, ka es kaut kā automātiski cenšos būt klusāka, jo nu pašai nepatīk ka kāds trokšņo kamēr guļu, tādēļ arī citus netraucēju, bet ja netīšām piemēram aizveru skaļāk durvis, ir diezan nepieklājīgi ka ciemiņi man manās mājās aizrāda.
Ēdienu es gatavotu kā parasti, negribi need. Ja māte man sāktu aizrādīt ka redz viņas bērns neēd to un to, tad norādītu viņai lai gatavo pati, jo man nav katram jāgatavo atsevišķi ēdien, visi ēd kopā, nepatīk- gatavo paši.
Par izklaidi es nedomātu, varbūt kādu dienu piedāvātu uz kino, citu uz kādu atrakcijas parku, ja bērns pēķši izdomā ka nepatīk, vestu mājās, tālāk lai domā paši. Varbūt vienu vakaru varētu aiziet uz kādu restorānu, bet tīri kā jauku žestu pret radinieci.
Es to uzskatītu kā - radiniece atbrauca ciemos, līdzi paņēma bērnu. saprāta robežās pieklējīgi vēlētos lai radiniece jūtas ērti ciemojoties, bet neaizmirst ka ir ciemos, bet par bērnu īpaši neiespringtu.
ja jūti ka netiec vaļā, gaida no tevis lai tu viņus visu to nedēļu kaut kur vedā utt, pasaki ka nevari, tev darbs, un atnāc mājās tikai lai uztaisītu vakariņas, lai ko darīt pa dienu domā paši

man šķiet, j viņiem ir tāda nelaipna attieksme bijusi jau iepriekš, viņi domā ka var kāpt uz galvas, un es būšu īpaši nejauka, lai gan parasti man patīk uzņemt ciemiņu un vēlos lai viņi justos pēc iespējas ērtāk

Man arī ir kaķi. Lai gan nav sanācis, ka pie manis ilgstoši ciemojas kāds kaķu nemīlētājs, ir bijis, ka uz vienu vakaru ir kāds ciemiņš, kam nepatīk kaķi.
Un man ir absolūti vienalga, jo zini taču, ka nāc ciemos pie manis un kaķiem. Es tos vērtēju kā diezgan līdzvērtīgus iemītniekus, tādēļ arī man šķiet nepieņemami viņus kaut kur pēkšņi spundēt. Tā pat kā neviens taču neizolēs savu atvasi tikai tāpēc, ka man besī sīkie bērni. Nu ja man tik ļoti besī, tad vai nu neeju, vai nu eju un rēķinos ar to un pieņemu visu.
Vienīgais, vienmēr nolieku ciemiņa kurpes kurpju skapī (jo nezin kāpēc kaķu nemīlētājiem, ar ko man ir nācies saskarties, šķiet, ka kaķi to vien dara, kā čurā kurpēs, kuras vien pagadās - nu wtf, bet nu labi) un mazliet uzmanu, lai kaķi nelien pie tā cilvēka, jo man ir ļoti draudzīgi kaķi - viņiem vienalga - svešs, vai savējais, pie visiem iet mīļoties. :)
Bet nekad neviens kaķu nemīlētājs nav izturējies necienīgi, pagrūdis zvēriņu, vai pieprasījis to izolāciju...

Man ir paziņa, kam ir alerģija pret kaķiem. Tad nu viņa, kad nāca ciemos, vienmēr iedzēra zāles pret alerģiju (tad gan es piedāvāju, varbūt izolēt viņus citā istabā, jo tomēr - veselība, bet šī atteicās no tāda varianta, teica, iedzers zāles un būs labi)..

Tā lūk. :)

jo nezin kāpēc kaķu nemīlētājiem, ar ko man ir nācies saskarties, šķiet, ka kaķi to vien dara, kā čurā kurpēs, kuras vien pagadās - nu wtf, bet nu labi

Manas mammas kaķis vienmēr tā darīja, pat ja kurpes bija uzliktas uz apavu plauktiņa, kur kaķis nekad nelien, viņš tik un tā tiem, kuriem kaķi nepatīk, centās tās kurpes apgānīt! :D

Par tēmu - es noteikti atteiktu šādiem ciemiņiem viesošanos pie sevis! Mājās mums ir 2 suņi un kaķis, visi viesi vienmēr par to ir iepriekš informētu un tad nu paši var izlemt vai grib viesoties vai nē. Neviens dzīvnieks nekad nekur nav spundēts viesu nepatikas dēļ, vienīgi, ja viesi pieklājīgi norāda uz savām alerģijām/bailēm/nedrošību pret kādu no dzīvniekiem, tad piesekoju, lai tie neuzturas viesu tuvumā (vairāk gan to daru pašu dzīvnieku dēļ - viņi mums ir ļoti lepni, viņiem nepatīk, ka kurš katrs viņus apgrāpsta :D ).
Ja vien nav kāda ballīte, tad īpašāku ēdienu pirmo dienu nodrošinu es, pēc tam, lai taisa paši, vai ēd to ko normāli ēstu es ar vīru. Ja bērns neēd ne šito ne to, tad daudz neiespringstu, jo no atslodzes dienas vēl neviens nav nomiris!
Par klusuma ievērošanu un citām īpašajām bērna vēlmēm - ja vien es pati neesmu lūgusi to bērnu pie manis dzīvoties, tad nāksies pašiem vien domāt kā aizmigt esošajos trokšņos - speciāli durvis necirtīšu un saba jaudu nebaudīšu, bet nu par lidojošu pūciņu arī nepārvērtīšos.
Izklaidēm arī vados pēc tāda paša principa kā ēšanai - pāris idejas piedāvāšu, bet pārējais pašu ziņā.

Tikko nācu pie apskaidrības, ka man nepatīk ciemiņi, kuri neprotas vakara beigās mājās aiziet! :D :D

Ja šie ciemiņi man būtu svarīgi un kādam no ciemiņiem būtu alerģija pret manu mājdzīvnieku, tad es tomēr censtos kaķi izolēt (nevis iespundēt kādā telpā, bet vienkārši turēt ciet ciemiņu istabas durvis (ja tādas ir, jo saprotu, ka šajā gadījumā tādu nav)). Ja tā būtu vienkārši nepatika pret kaķi - tad kaķi nekur nespundētu.

Reizēm palieku pie māsas - viņai ir divistabu dzīvoklis un kaķene, kura ikdienā 24h diennaktī brīvi pārvietojas pa dzīvokli, bet tad, kad es ciemojos pie māsas, viņa aizver istabas, kurā nakšņoju durvis, lai kaķene man netraucētu izgulēties (jo viņai pa naktīm patīk rotaļāties, skraidīt, kost ausīs utt.), neuzskatu, ka tā būtu briesmīga izturēšanās pret kaķi. Ja ciemiņi ir nevēlami un rada tikai neērtības, turklāt nepatika pret kaķiem ir vienkārši izdomāta (un tai nav nekāda medicīniska pamata (alerģija)), tad šādus ciemiņus nemaz neuzņemtu savās mājās. Savukārt, ja ciemiņi man būtu ļoti tuvi cilvēki un ļoti labprāt gaidītu viņus ciemos, tad tomēr censtos iziet uz kompromisu.

Nu manā majā mani noteikumi, protams ciemiņiem to labāko :) mūsu mājā nekāda cacošanās nenotiek.
Ciemiņiem uz vairākām dienām, galds tiek klāts tikai pirmajā dienā, bet vēlak jau pēc vienošanās - gatvojam kopā, ēdam ārpus mājas vai katrs pats par sevi ( sapērk pārtiku un tad knakstās ).
Ja kāds piesakās uz kafiju, tad pats nāk ar savām kūciņām :) nu neturu es sev kūku rezerves :-P
Vienīgais iemesls kād es satraucos par ciemiņu ēdienkari ir tad ja ir kādas alerģijas vai citas kaites. Šados gadījumos arī paši izvairamies no šim cilvekam kaitīgo produktu lietošanas.
Nu kaut kā tā :-)