Cilvēkiem taču mainās domāšana ar laiku.. Un tam pat nav sakara ar naudu, manuprāt, vienkārši tas šeit parādās kā fakts, ka vīrietis daudz bija devis sievietei materiālā ziņā. Tomēr katram pienāk tāds punkts, kurā izmainās vēlmes, domāšana un prioritātes, cik attiecības nav tuvu cilvēku lokā redzētas, kas izjūk tieši ap vecumu 24-26 gadi. Ir lieliski, ja līdzi mainās arī otrs cilvēks un spēj abi kopā turpināt virzīties tālāk, taču bieži vien iznāk, ka jaunās prioritātes nesakrīt.
Un tam nav risinājuma, nevar jau tāpēc nebūt kopā ar cilvēku, kurš patīk un sagādā pozitīvas emocijas tikai tāpēc, ka kaut kad kaut kas var mainīties. Saprotams, ka viņš pārdzīvo, jo būt pamestam negaidot ir vienmēr sāpīgi, tomēr nedomāju, ka meitene vienkārši pacēla asti un aizmuka: tomēr pēc 6 gadu attiecībām, nosacītas kopdzīves veidošanas arī ir ļoti drosmīgs solis aiziet.
Nekad jau nevar zināt, kas kuram galvā notiek, jo darīt var vienu, bet neviens nekad nezinās patiesās domas. Skatoties no šīs vienas puses- sāpinātā, pamestā vīrieša puses, kurš sievietei ir devis materiāli un arī emocionāli daudz var arī izskatīties, ka meitene ir golddigere, bet tā ir tikai viena medaļas puse, plus vēl subjektīvais viedoklis emociju uzplūdā.