Kurā valstī studēt?

Ja vidusskola ir pabeigta, bet finansiālā situācija nav tā labākā, es ieteiktu doties uz ārzemēm, lai strādātu un iekrātu naudu. Tas viens gads starp vidusskolu un augstskolu var būt ļoti noderīgs. Tajā laikā tu vari saprast vai dzīve ārzemēs tiešām ir priekš tevis (jo lai arī cik ļoti kāds par to ir pārliecināts, kamēr nepamēģināsi, nekad neuzzināsi vai tiešām), vai izvēlētā valsts patīk/nepatīk, uzlabosi savas valodas zināšanas, kas sākotnēji arī būs ļoti noderīgi, ja izlemsi studēt ārpus Latvijas. Tu sapratīsi kā ir būt patstāvīgai, bet, ja arī kaut kas noiet greizi vai saprotu, ka nepatīk tev tā padarīšana, vieglāk būs doties atpakaļ uz Latviju un nākošajā mācību gadā uzsākt studijas Latvijā. Ja uzreiz sāc mācīties ārzemēs, šādu lēmumu pieņemt ir daudz grūtāk un ir tā škrobīgā sajūta, ka tik daudz taču izdarīts, lai līdz tam nonāktu, bet tagad izrādās viss velti.. Protams, ja šāds "atkāpšanās'' plāns nešķiet svarīgs un ir jau zināms kā ir tad, kad pašam jātiek galā ar savām emocijām un praktiskajām lietām, tad varbūt mans domu gājiens var šķist "galīgi garām", tomēr, manuprāt, tikai retais jaunietis uzreiz pēc vidusskolas ir gana uzņēmīgs un mērķtiecīgs, lai viņu tas neuztrauktu. Gadu vēlāk uzsākt mācības augstskolā, lai iegūtu vērtīgu dzīves pieredzi, manuprāt, ir tā vērts, neatkarīgi no tā, vai viss izdevies, vai šis tas nogājis greizi.

Visā Skandināvijā izglītība ir bezmaksas, nevis tikai Dānijā. Bet vispār šis ''vo, braukšu tagad uz ārzemēm, jo tās taču ir ĀRZEMES, vouuu, ārzemes taču ir kruti, raušu tur lielo piķi un dabūšu smuku papīru'' ne pie kā nenovedīs. Ja cilvēks skaidri zina, ko grib un kā grib, ir visu izplānojis un apzinās savus mērķus, tad, manuprāt, studēšana ārzemēs ir lieliska iespēja, kā attīstīt sevi un sākt veidot tiešām labu nākotni, bet šeit izklausās pēc ''kur vairāk maksās, tur arī skriešu'' principa. Un, starp citu, ja reiz domā par Dāniju vai tamlīdzīgajām valstīm, tad der zināt, ka konkrētās valsts valodas zināšanas tur ir diezgan nozīmīgas un ir ļoti grūti atrast puslīdz normālu darbu tikai ar angļu valodu. Kā arī tādi iebraucēji kuri ņe-bum-bum valodu tiek diezgan nicināti vietējo vidū (patiesībā, to ļoti labi var saprast), kas arī apgrūtinātu visu iedzīvošanās procesu.

Vai man ir vērts vēl pāris gadus te dzīvot tikai, tāpēc ka vecāki grib, lai dzīvoju viņiem tuvāk.

Nav vērts. Ja tu zini, ka tāpat pēc dažiem gadiem brauksi prom, tad nav jēga palikt. Tev pašai ir jāveido sava dzīve, mūžīgi nevarēsi palikt pie ģimenes. Viņiem arī jāsaprot, ka, ja tu gribi mācīties citur, attīstīt sevi citā valstī, ir jāļauj, jo tā ir tava dzīve. Labāk ātrāk sākt kaut ko darīt lietas labā, vismaz izmēģinat dzīvi citur, nekā pēc tiem gadiem attapties, ka tomēr gribi braukt prom.

Vairs jau ne par ko nebrīnos, bet apgalvot, ka Latvijā izglītība ir mistkaste .. nopietni? Un arī to mudināšanu braukt prom nesaprotu, ir skaidrs, ka meiteni neinteresē studijas, bez zaļāka dzīve un tāpat noteikti būs viena no tām, kura strādās UK fabrikā līdzīgu darbu kā māsa, bet nu ja, tā jau šķiet - dzīve ir zaļāka tur, kur mēs neesam.

Tas tā - atkāpei. Es paliktu studēt Latvijā, mēģinātu atrast darbu paralēli studijām, bet visupirms - tikt budžetā, jo, manuprāt, nav jābūt īpaši apdāvinātam, lai tas būtu iespējams. Ja tik ļot liela vēlme palūkot dzīvi ārzemēs - taču ir Erasmus, ko dažas no meitenēm jau minēja. Veiksmi! :)

Vairs jau ne par ko nebrīnos, bet apgalvot, ka Latvijā izglītība ir mistkaste .. nopietni? Un arī to mudināšanu braukt prom nesaprotu, ir skaidrs, ka meiteni neinteresē studijas, bez zaļāka dzīve un tāpat noteikti būs viena no tām, kura strādās UK fabrikā līdzīgu darbu kā māsa, bet nu ja, tā jau šķiet - dzīve ir zaļāka tur, kur mēs neesam.

++++