Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Apdroshinaashanas kompaanijas un diskriminaacija

 
Reitings 9169
Reģ: 23.02.2012
Nav nosleepums, ka apdroshinaashanas kompaanijas nosaka tarifus peec klientu vecuma, veseliibas staavoklja, izgliitiibas, maajas atrashanaas vietas, attieciibu statusa, uznjeemuma dibinaataaja statusa utt. Ja to pashu dariitu darba deveejs, izveeloties darbiniekus, tad buutu uzreiz skandaals par diskriminaaciju. Jautaajums - kaapeec sabiedriiba akceptee to kaa pashsaprotamu, ka apdroshinaashanas kompaanijas var diskrimineet, pashas noteikt sev griestus utt? Buutiibaa progress visaas citaas jomaas notiek, bet apdroshinaashanas kompaanijas turpina eksisteet taadaa kaa paraleelajaa pasauliitee ar tikai vinjiem rakstiitiem noteikumiem. Protams, ir saprotams tas, ka par velti neviens nestraadaa un pelnjai ir jaabuut, bet cik lielai un uz kaa reekjina? Viela diskusijai.
03.04.2015 00:10 |
 
10 gadi
Reitings 861
Reģ: 01.12.2009
Hmm , kurā apdrošināšans kompānija un veidā Tev kādreiz ir jautāta izglītība??
Attiecību statuss?
Bet pa lielam daži specifiskie jautājum ir risku izvērtēšana, nevis diskriminācija, lai nodrošinātu katram klientam attbilsošu prēmiju. Protams apdrošinātājs neņems nevienu apdrošināt, ja varbūtība, ka notiks apdrošināšanas gadijums ir maksimāli ticams - kā minēji, tā nav labdarības iestāde.
03.04.2015 00:27 |
 
Reitings 9169
Reģ: 23.02.2012
Kanaadaa un ASV tev ne to vien paprasiis. Bet ne tieshi par to veeleejos padiskuteet, bet gan par pashu principu, kaapeec cilveeki nepiikst pretii pie apdroshinaashanas cenu paceelumiem (it iipashi pie obligaatajaam apdroshinaashanaam), nemeegina neko iisti mainiit apdroshinaashanas kriteerijos un pienjem apdroshinaashanas kompaaniju teikto taapat kaa pienjem valsts izdotu likumus, lai gan lielaakoties apdroshinaashanas kompaanijas ir privaatais sektors, kuram peec manaam domaam, tomeer buutu jaabuut valsts organizaacijai.
03.04.2015 00:41 |
 
10 gadi
Reitings 861
Reģ: 01.12.2009
Ja par to, tad valsts sektoram noteikti nav tādas naudas, lai segtu tik lielas izmaksas, kādas īstenība ir apdrošināšanas kompānijas, tas tomēr ir vairāku miljonu apgrozijumu kompānijas, īpaši USA vai Kandāda tie varētu būt arī miljardi. Cenas aug līdz ar inflāciju, jo mainās gan segto pkaalapojumu, preču cenas.. vienā brīdi valsts var iegrābties vai nu lielos zaudējumos, vai arī sākt pelnīt, kas atkal radīs neapmierinātību sabiedrībā. Galu galā bankas, apdrošināšanas kompānijas parasti valsts mīl kontrolēt ar visādam prasībām.
Kuras Amerikā ir obligātas apdrošināšanas?
03.04.2015 00:49 |
 
Reitings 30
Reģ: 31.03.2015
Oij man ari sāpīga tēma apdrošināšanas kompānijas..

Nav nosleepums, ka apdroshinaashanas kompaanijas nosaka tarifus peec klientu vecuma, veseliibas staavoklja, izgliitiibas, maajas atrashanaas vietas, attieciibu statusa,


Nu tieši tā, turklāt vel man škiet absurdi, tas ka ir obligatās apdrošināšanas, bet veic to nevis valsts sektors, bet privātas kompanijas, kuras uzliek savus noteikumus, kuriem tu tā reali nemaz nevari nepakļauties.
Bet par to, kapēc neviens nepretojas, to gan nepateikšu, man ari šo būtu interesanti uzzināt.
Vispār jau Latvijā tas nav tik izteikti un Latvijā šis man vispār nebija aktuāls jautājums, bet tgd gan ir diemžēl :(
03.04.2015 00:55 |
 
Reitings 9169
Reģ: 23.02.2012
Nekad veel neesmu dzirdeejusi, ka apdroshinaashanas kompaanijas pelnja buutu miinusos. Par ASV cik zinu, tad auto ir jaapdroshina vismaz daudzos statos un veseliibas apdroshinaashana ja pelni kaut dolaaru vairaak kaa pashi nabadziigaakie iedziivotaaji, Kanaada auto apdroshinaashana ir obligaata, arii dazas bankas pieprasa apdroshinaashanu ja peerk maaju/atver uznjeemumu un bez taa nedod aizdevumu. Turklaat mashiina nav nekaada luksusa prece, ja vien nedziivo lielpilseetaa, taa ir nepiecieshamiibas lieta taapat kaa elektriiba vai uudens piegaade. Taapeec arii briinos par to, ka ja piemeeram, pacelj kaut kam citam cenas, ir breeka. Apdroshinaashana tiek pacelta lielaaka kaa inflaacija - nekaadas reakcijas. Turklaat biezji vien nonaakot liidz absurdam. Patiesiibaa, domaaju ka Ziemeljamerika ir ljoti labs piemeers tam, kas notiek ja dod patvalju apdroshinaashanas kompaanijaam. Kanaada tomeer vienu lietu ir monopolizeejusi - taa ir veseliibas apdroshinaashana un liidz ar to visiem ir vienliidziigas iespeejas tikt pie mediciiniskaas paliidziibas.
03.04.2015 01:00 |
 
Reitings 30
Reģ: 31.03.2015
Nekad veel neesmu dzirdeejusi, ka apdroshinaashanas kompaanijas pelnja buutu miinusos.

++++++
03.04.2015 01:03 |
 
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
Kuras Amerikā ir obligātas apdrošināšanas?
Veseliibas apdrosinaasana un masiinu apdrosinaasana ir obligaatas.Riebiigi-aarstu neesmu izmantojusi gadiem ,un ir jaamaksaa tik daudz par apdrosinaasanu ...!
03.04.2015 01:05 |
 
Reitings 30
Reģ: 31.03.2015
Riebiigi-aarstu neesmu izmantojusi gadiem ,un ir jaamaksaa tik daudz par apdrosinaasanu

Šī man ari ir lielakā sāpe pagaidām. Tik daudz jamaksā un pat ja nākotnē vajadzēs superdārgu operaciju, ta iemaksātā summa tik un tā būs daudz daudz lielāka :( Labprāt nemaksātu tādu veselibas apdrosināšanu.
03.04.2015 01:08 |
 
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
Es iepriekss vareeju izveeleties,un tad izveeleejos taadu summu,nu lai nav tiiri jaamocaas,ja kaads uzbrauc virsuu,bet tad pateicoties jauniem likumiem viss mainijaas.Es pat nezinu,kaa maksaa tie cilveeki,kuru ienaakumi ir mazi,jo jaamaksaa pilniigi visiem!
03.04.2015 01:14 |
 
Reitings 30
Reģ: 31.03.2015
Nu Vācijā ir tā, ka ja labi pelni, tad tieši ir sliktak, tad veselibas apdrošināšana izmaksā dārgāk. Tie kas skaitās maznodrošinātie vai nu kā lai viņus nosauc pareizi, tie vispār tur maksā smieklu naudu va ari valsts viniem apmaksā. Be negodigi, ja saņem pietiekoši lielu algu, tad gan jāmaksā loti daudz, itkā es varētu tādu summu kādreiz notēret par mediciniskiem pakalpojumiem. Manuprāt negodīgi.
03.04.2015 01:17 |
 
Reitings 9169
Reģ: 23.02.2012
Domaajat, ka cilveeki baidaas kaut ko saakt runaat, jo negrib lai sanaak taa ka neviena apdroshinaashanas kompaanija vinjus vairs neapdroshinaas jebshu tas ir vienkaarshi gadu gadiem iepoteets, ka apdroshinaashanas cenas ir jaapienjem taapat kaa naave un likumi?
03.04.2015 01:21 |
 
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
Krista-man jau liekas,ka muuseejie kaut ko dariis,to taa neatstaas,jo daziem cilveekiem ir loti gruuti no savaam mazaajaam aldzinaam to veseliibas apdrosinaasanu samaksaat un veel ja masiina tad veel uttPaari nekas tad viniem daudz nepaliek...Es zinu vairaakus koleegus,kuri straada 2-3 darbos!Tiesaam gruuti!
03.04.2015 01:25 |
 
Reitings 30
Reģ: 31.03.2015
Domaajat, ka cilveeki baidaas kaut ko saakt runaat, jo negrib lai sanaak taa ka neviena apdroshinaashanas kompaanija vinjus vairs neapdroshinaas jebshu tas ir vienkaarshi gadu gadiem iepoteets, ka apdroshinaashanas cenas ir jaapienjem taapat kaa naave un likumi?

Es drīzāk domāju, ka ir tas otrais variants, ka visi jau pie tā pieraduši un tas liekas, ja ne pašsaprotami, tad vismaz tā, ka nav vērts cinities pret to, jo tā jau ir bijis vienmēr, ko ta es varētu mainīt un viss ir jāpieņem bez ierunām.
03.04.2015 01:26 |
 
Reitings 30
Reģ: 31.03.2015
Krista-man jau liekas,ka muuseejie kaut ko dariis

Un varbūt tu zini kā tas izpaudīsies, ko vini taisās darīt? Kā pret to cinīties? Es pat nevaru iedomāties kā to reāli varētu mainīt.
03.04.2015 01:27 |
 
Reitings 9169
Reģ: 23.02.2012
Var mainiit. Agraak arii piemeeram, domaaja ka tas nav iespeejams ka sievietei ir balstiesiibas, ka melnaadainie cilveeki driikst seedeet blakus baltajiem cilveekiem un veel daudz kas cits. Pirmais solis ir saakt par to runaat atklaati, vaakt parakstus, riikot protestus. Galu galaa, apdroshinaashanas kompaanijas nav kaut kaadi dievi, pat ne valstistka vai starpvalstiska liela organizaacija ar ljoti lielu ietekmes sfeeru. Kaut vai piemeeram, panaakt to, ka tiek noteikti kaut kaadi griesti un palielinaati apdroshinaashanas kompaaniju pienaakumi.
03.04.2015 01:38 |
 
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
Krista- ar protestiem saaksies kaut kaada virziiba-maasinas tacu arii "izkaroja" lielaakas algas ar protestiem !:-)
03.04.2015 01:48 |
 
Reitings 8187
Reģ: 27.12.2009
Esmu ļoti stipri saistīta ar aprošināšanas sfēru.Un tādu sviestu dzirdu pirmo reizi. :D
03.04.2015 01:57 |
 
Reitings 9169
Reģ: 23.02.2012
Esmu ļoti stipri saistīta ar aprošināšanas sfēru.Un tādu sviestu dzirdu pirmo reizi.

Kas tieshi tev liekaas sviests? (t)
03.04.2015 02:03 |
 
Reitings 8187
Reģ: 27.12.2009
veseliibas staavoklja,attieciibu statusa


Šis.
Kas attiecas uz pārējo, kaut mājas atrašanās vieta,ir tikai normāli.Ir nepieciešams izvērtēt riska pakāpi un iespējamā pašriska iespējamību.
03.04.2015 02:06 |
 
Reitings 30
Reģ: 31.03.2015
Nu tas jau atkarīgs par kādu apdrošināšanu iet runa, veselības apdrošināšanā ņem vērā veselības stāvokli.
03.04.2015 02:07 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!