elzaelza, pirmkārt, Tu varētu beigt mērīt visu pēc savas mērauklas. Nē, tas nav apvainojums, esmu vien ievērojusi, ka par visām tēmām tev ir viens akmenī iecirsts SAVS viedoklis.
līdz savam līdzšinējam dzīves līmenim esmu tikusi pati un nebūt nemētajos ar naudu apkārt un nedzīvoju luksus dzīvesstilu vai jebko pārspīlētu, nepērku tīģergarneles trīsreiz nedēļā SKY un nestaigāju Dolčēs. Tāpat utopijā nedzīvoju - lieliski zinu, kāda ir vidējā situācija un vidējais atalgojums Latvijā, cik ir minimālā alga un cik milzīgs procents cilvēku ar to izdzīvo.
tieši tādēļ arī teicu, ka tieši mana zemākā latiņa uz pāri ir tāda, jo es šobrīd īsti nemācētu izdzīvot ar, piem., 500 eur, un tādu domu arī nepieļauju. un tā, manuprāt, nav normāla alga. ja es strādāju, pelnu un varu atļauties, tad proporcionāli maniem ienākumiem aug arī prasības pret dzīvi un ar knapināšanos kā studiju gados man nav plāns nodzīvot savu dzīvi. kā jau te simtām reižu minēts - katram ir savas prasības un sava komforta zona, un, manuprāt, nav īsti pareizi noniecināt cilvēkus, ja tie strādā, attīstās un vēlas dzīvot tajā varavīksnes kakājošo vienradžu pasaulē labā dzīvesvietā, braukt ar auto par ko nav bail, ka tas paliks krustojumā, ēst kvalitatīvu ēdienu, ģērbties skaisti, izklaidēties, braukt ceļojumos un galu galā nodrošināt saviem bērniem labākos iespējamos apstākļus un vidi. Nē, nejūtos kā princese Diāna. Jūtos, ka dzīvoju labi, nečinkstu, ka viss ir slikti, un tos, kas pelna par mani vairāk, nesaucu par pasakās dzīvojošiem muļķiem.