Sveikas meitenes!
Nav ar ko īsti izrunāties. Situacija tāda, kad ilgi nodzīvoju kopā ar savu ģimeni, man ir tikai vecmamma un krustēvs. Un šodien atbraucu dzīvot uz Rīgu, ievācos vienā izstbaiņā pagaidām, rit iešu uz darbu, būs pirmā darba diena. Bet ir tik grūti jo negribējās pamest vecmammu, kas par mani visu laiku ir rūpējusies. Bet tajā pilsētā no kuras atbraucu nu nav izredzes iepazīt jaunus cilvēkus un piemēam iet uz kino vai kādu izstādi brīvdienās. Tagad sēdu viena istabiņā un aarojas acis, jo zinu kad vecmamma ilgi nedzīvos un gribās pēc iespējas ilgāk pavadīt ar viņu laiku. Bet es atbraucu uz Rīgu. Brīvdienās noteikti braukšu mājās dzīvoties, ja būs lieka naudiņa.
Draugs dzīvo ārzemēs un ar viņu pat nav iespējams caur skypu parunāties, viņš nesaprot mani, viņš izdomās kādu melno joku un attiecinās uz manu ģimeni, un mani tas aizvaino. Vnk liekās, kad nav ar ko parunāt.
232
