Katram ir savs priekšstats par vadītāju - arī man likās, ka tā ir tā virsotne. Esmu strādājusi arī tādā amatā, kur pienākumi bija kā vadītājai - bija brīžiem gan labi, gan slikti. Un protams tas nebija tas aicinājums, ko vēlētos visu dzīvi darīt - aizgāju prom no darba. Vadība nesaprata, kā tā viņuprāt labā vietā un ar normālu algu, tā vienkārši eju prom!!!! Līdz tam es realizēju citu sapņus - tagad es realizēju savējos!!!! :-) Tas ir grūti pretoties tuvinieku spiedienam - pati esmu izgājusi tam cauri, ka Tevi noliek, un uzskata par neko!!!! Bet tā kā zinot to, ka neesi vienīgā, tad ir vieglāk pārdzīvot kopā ar bēdumāsu!! Un vienkārši ejot un iepazīstot citus cilvēkus pasākumos, saproti, ka tā ir dzīvesskola, kas dod Tev mācību stundu! Mācības notiek mums katru dienu - un tas iepriecina, lai tiktu tālāk!!!