Cik pašpietiekama tu esi?

Varu viena aiziet uz teātra izrādi, aizbraukt vasarā uz jūru, man ir nepieciešams laiks, kuru varu veltīt tikai sev, tādēļ nesteidzos uzsākt kopdzīvi ar draugu :D

Bet ja ir kāds, kas piekrīt doties kurp kopā ar mani - es tikai par :)

Vienīgi staigāt pa veikaliem gan man labāk patīk vienai :D

Pirms n-tajiem gadiem pārvācos pati uz ārzemēm uz vietu, kur nepazinu nevienu. Pati meklēju dzīvokli, kārtoju visas lietas, lai gan nebija ne mazākās nojausmas kas kā notiek un godīgi braucu uz galīgu dullo.
Šobrīd lielu daļu lietu arī daru viena, vingroju, eju uz muzejiem, kino, restorāniem, iepirkties. Lai gan varbūt lielākoties to gribētu darīt ar vīru.

Esmu kompānijas cilvēks :D Vienai pašai ir grūti reizēm :-/

Aiziet vienai uz operu un nopirkt vienai pašai dzīvokli jau ir stipri atšķirīgas lietas...

Jaa - varu un daru!! (l)

Esmu bijusi viena pati celojumus uz Nujorku, Londonu, braucu pati uz Ameriku maaciities, paarvaacos uz Dublinu, kad man piedaavaaja seit darbu. Ljoti daudz lietas daru pati un man tas probleemas nesagaadaa. Esmu ljoti paspietiekama.

Pārvākties viena uz ārzemēm, man liekas, ka es varētu.
Ceļojumā tīri teorētiski arī viena varētu aizbraukt, bet foršāk tomēr būtu kompānijā, bet nejau tādēļ, ka es viena nevarētu, vienkārši tas nebūtu tik interesanti.
Jā, dzīvokli arī sev vienai varētu nopirkt. Man pat tas ļoti, ļoti patiktu. (l)

Kopumā, manuprāt, es neesmu tā pašpietiekamākā persona, līdz šim vienmēr sanācis, ka esmu kompānijā un man arī tā tīri labi patika. Bet nu gan gribas vairāk laiku pavadīt tikai savā kompānijā, pagaidām tas izdodas tīri ciešami.
Man šķiet, ka to var iemācīties- būt pašpietiekama.

Es visu varētu viena, bet labāk jau patīk kopā ar kādu. Taču, ja nebūtu otrās pusītes, tad gan jau ceļotu viena apkārt, jo tā tieši var iepazīties ar citiem daudz vienkāršāk, ka ar kādu kopā esot.

Tagad parasti eju viena šopingā tikai.

Ar kādu kopā būtu vieglāk, kāds lieks padoms un tā, bet ja būtu viena, manis tas neaptur darīt lietas..nevis tikai sēdēt un runāt.

es varētu, bet negribētu.

Man visu laiku vajag kādu blakus, jo no 15 gadiem, kad pārvācos dzīvot atsevišķi no 'vecākiem, praktiski vienmēr esmu ar kādu kopā.

man patiik laiku pavadiit vienai. bez probleemaam viena varu iet uz kino, teatri, paeest utt.
dzivokli, masinu arii varu nopirkt viena, vispar kaa ar to varetu but problemas? :D

Visa varēšana tiešām saucas pašpietiekamība?
Es jūtos pašpietiekama, jo zinu, ka to, ko man vajag varu izdarīt/iegūt pati, bet, piemēram, pārcelties uz citu valsti man nav nekādas vēlēšanās + man būtu bail. Bail ne jau tādēļ, ka baidos no visa jaunā, bet tādēļ, ka vienkārši pa dzīvi esmu bailīga un mazums mani tur apzags/piečakarēs vai vēl trakāk.. nedomāju, ka tā ir nepašpietiekamība.

aizbraucu uz Spaniju pastradat 3 menesus, nevienu nepazinu, bet ta bija lieliska pieredze un ieguvu daudz jaunas pazinas un kontaktus. Un tas ir savadak.. bet uz kino, teatri, klubu nekad viena neeju.

Es daudz ko varu, bet vai vajag? :) Man šobrīd tiešām neko tādu nevajag...
Un fantazēt par tēmu "Kā būtu, ja būtu..." īsti negribās. :D

Manuprāt, autore ir sajaukusi divus jēdzienus - "pašpietiekamība" un "neatkarība". Ne katra meitene, kura jūtas labi pati savā sabiedrībā un kurai nevajag citus, lai celtu pašvērtējumu vai ļautu dzīvot interesanti, spēs pati iegādāties dzīvokli, kam šoreiz jau nepieciešama finansiāla neatkarība. Protams, ja jautājums ir par drosmi pašai uzņemties, piemēram, finansiālas saistības, traktējot pašpietiekamības jēdzieni tā, tad komentāru atsaucu. :)

Es pati pašpietiekamību vēl mācos - lai gan viena jūtos labi un varu gan aiziet uz restorānu, gan pavadīt dienu muzejā, patīkamāk tomēr jūtos, to darot ar savu mīļoto cilvēku. Bet mana pašvērtība un spēja labi justies vienatnē tai pat laikā noteikti nav atkarīga no kāda cita. :) Uzskatu, ka citiem ar mums būs interesanti tikai tad, ja, pirmām kārtām, spēsim aizraut pašas sevi. :)

Nesaprotu, kas šajā gadījumā ir domāts kā 'pašpietiekama'? Ka vienkārši var kaut ko izdarīt bez morālā vai materiālā atbalsta?

Esmu no tiem, kas labprāt vienatnē pavada laiku, dodas pastaigās, taču tai pat laikā patīk arī to darīt ar kādu kopā. Ceļot viena vai pārvākties uz citu valsti prom no visiem - nē, tas gan laikam nav man, jo neredzu jēgu tā aizbēgt no tuviniekiem, ja nav nopietns iemesls.

Ja man iedod naudu, varu izdariit jebkuru no mineetajaam lietaam un veel daudz vairaak.

Veel es varu appreceet kadu kursh man to visu apmaksaas.

Manuprāt, autore ir sajaukusi divus jēdzienus - "pašpietiekamība" un "neatkarība".

Jā. Man sķiet, ka vārds pašpietiekamība īsti nav tas pats, kas vienai darīt kaut kādas lietas. Drīzāk tā ir sajūta, ka esi mierā ar sevi, zini - ko gribi un ko negribi.
Man piemēram, vairs īsti nav tādas iespējas - kā pamest visu un vienai aizbraukt ceļojumā un tā, bet tas nenozīmē, ka es to nevarētu. Bet vai gribētu? Man patīk liekas interesantāk dalīties patīkamajā ar savu ģimeni.