Suns dzīvoklī

Dzīvoklī ņemtu suni no samērā nelielām šķirnēm, kas ir ap 10 kg, to viegli paņemt līdzi..
Pašai ir pundurpinčers, bet labprāt gribētu vèl Papilonu vai Basendži.
Tad, kad būs māja gribētu Stafu, vai Kane korso, nu es jau vispār varetu lielu saimi dzīvniekus.. Kāmjus, ežus, kaķus utt.!

Esmu par suņa vai kaķa ņemšanu no patversmes. Jo tur tā situācija, var gadīties tāda, ka pat dzīvoklis ir dāvaina kādai dzīvībai. Jā, ir sliktāk dzīvoklī nekā lauku mājās. Bet arī smēķēt ir kaitīgi u.tml. Tas diemžēl ir cilvēciski - cilvēka dabā visādi pielāgot apstākļus sev.

Jāskatās arī, kādi kaimiņi, vai necels traci par riešanu kādreiz, cik plānas sienas mājai, ja nu gadās.

Citādi suns tomēr ir mīļš draugs, jauks, sirsnīgs līdzgaitnieks! Tas ir skaisti - ja patīk garas pastaigas. Var doties, kur sirds kāro, baudīt dabu. Šodien pat staigājāmies vairākkārt, bija tik patīkami. Redzējām gājputnus atlidojam.

Mums dzīvoklī takšu dāma. Ne no patversmes, jo sagadījās savādāk, bet nākamreiz es ietu uz patversmi, kaut vai vairākas reizes, kamēr skatiens patiesi sastaptos ar kāda skatienu...

twinny

Vai tev levretes pa dienu dzīvoklī paliek vienas pašas? Skatos uz šīs šķirnes suņiem, bet neņemu, jo 8 h dienā viņam būtu jābūt vienam pašam un man bail, ka sunim būtu pārāk skumji. Bet varbūt nav tik traki? :)

Tās, kas raksta, ka dzīvniekam dzīvoklī ir mocības un vajag teritoriju, kur "izskrieties", neko nesaprot no suņiem un viņu psiholoģijas.

Nē,tām sievietēm vienkārši ir citi uzskati par dzīvnieku pieradināšanu,audzēšanu un uzturēšanu!;-)

sunim vajag laiku un uzmanību, nevis teritoriju.

Jebkuram dzīvniekam vajag uzmanību UN teritoriju! Ja aiziet galējībās,tad- vai,ja tu to radībiņu iespundēsi būrī,bet katru dienu uz 2h izņemsi no būra ,lai paspēlētos,izskrietos..vai tad būs viņam labi?
Katrs tāpat dzīvo un dzīvos pa savam,tāpēc ir arī patversmes,klaiņojošie dzīvnieki un viss pārējais;-) Viss ko es iesaku-kārtīgi padomāt,vai tiešām vajag iegādāties suņuku;-)

Man ir Džeka rasela terjers puika un dzīvojam 2-istabu dzīvoklī. Suns reāli visu dienu guļ, aktīvs ir tikai tad, kad ejam ārā vai paši esam mājās. Tā kā strādāju no mājām, reāli redzu, ko dara un cik daudz atvēl gulēšanai. Bet šie suņi ir ļoti aktīvi un jābūt gan mantiņām, gan iespējai izbraukt uz garākām pastaigām vismaz brīvdienās. Šie ir fantastiski, ļoti mīloši un gudri suņi, bet ieteiktu lielu uzmanību pievērst dresūrai.

Tās, kuras te tik kategoriski ir pret suni dzīvokli, Jūs tiešām domājiet par visām šķirnēm? Savādāk es vispār neredzu loģiku vai arī dažām nav izpratnes par šķirnēm. Kāpēc, piemēram, krievu toiterjeram obligāti jādzīvo privātmājā?:-D vai citām mazajām šķirnēm. Man, piemēram, ir mopsis. Mazs, neliela izmēra sunītis, 2-3 x dienā ejam ārā, bieži braucam paskraidīt gar jūru, uz vecāku mājām, ēdam pareizi, regulāri apmeklējam ārstu, ļoti daudz suņukam pievēršam uzmanību, izrādam mīlestību. Ko vairāk tādam mazam dzīvniekam vajag? Esiet reālas. Ja dzīvoklī suņi nedzīvos, tad vairums paliks par ielas krančiem, kur ir bīstami vai dzīvos patversmēs, jo fiziski pasaulē nebūtu tik daudz māju, kur izmitināt " dzīvokļa" suņus:-D
Dzīvniekam ir vajadzīga MĪLESTĪBA, tas ir pats svarīgākais. Dzīvnieks spēj pielāgoties, ja suns ir mīlēts, par to tiek gādāts, tas pierod pie dzīvokļa apstākļiem un uztver tās par mājām un tās, kuras pārmet, ka suns nav domāts dzīvoklim- eh, piedodiet, ne visi ir tik bagāti, lai atļautos privātmājas un ne visiem ir omītes laukos, tas nenozīmē, ka dzīvnieks nevar būt laimīgs pie labiem cilvēkiem.

Un vēl, man bērnībā bija lauku mājas un vairāki suņi. Nebūt visi bija tik laimīgi. Pirmkārt, es uzskatu, ka tieši turēšanu pie ķēdes lauku mājās vajadzētu aizliegt ar likumu, jo pati redzēju, kā tas sabojāja suņa psihi un bija gadījums, kad mazo suni nokoda laukos, tā kā, galīgi dažām nepiekrītu.

Tās, kas raksta, ka dzīvniekam dzīvoklī ir mocības un vajag teritoriju, kur "izskrieties", neko nesaprot no suņiem un viņu psiholoģijas.

Nē,tām sievietēm vienkārši ir citi uzskati par dzīvnieku pieradināšanu,audzēšanu un uzturēšanu!

Tev reāli pašai ir suns? Godīgi? Man vienkārši visu dzīvi ir bijuši suņi, sākot no lauku mājām līdz dzīvokļiem, esmu lasījusi daudz literatūras par suņu audzināsānu un mana draudzene ir kinoloģe un es vienkārši nesaprotu, kur tu tādus uzskatus esi rāvusi:-D

P.S. Es to biju domājusi tai meitenei, kurai atšķiras audzināšana un kura nepiekrīt, ka suns var dzīvot dzīvoklī :)

Man ir mopsis, dzīvo dzīvoklī. Neuzskatu, ka viņam šeit dzīvot ir mocības. Ar suni 4x dienā dodos ārā. No tām 2x ir garās pastaigas līdz pat divu stundu garumā. Kad jau paliek siltāks, tad vispār forši- var tik iet un staigāt.

Wow, 4x dienā un 2 pa divām stundām. Tas gan ir daudz:-) Man vēl augt līdz tevīm ar savu mopsi. Manējais kaut kā ilgi staigāt negrib. 30-40 min pastaiga un redzu, ka viņš labprāt dotos mājās.:-D

https://www.aspca.org/pet-care/virtual-pet-behaviorist/dog-behavior/exercise-dogs
Iesaku palasīt. "Some pet parents make the mistake of assuming that if a dog has access to a yard, she’s getting exercise. But your dog doesn’t run laps by herself in your yard—or do much of anything besides waiting for you to come outside or let her back inside. It’s the interaction with you that counts!"
Piekļuve teritorijai nav tas pats, kas pilnvērtīga suņa nodarbināšana. Mani suņi tiek staidzināti, tie pelna ēdienu un kārumus, ievēro zināmu disciplīnu. Sunim jāliek "strādāt" un ievērot robežas, lai tas būtu laimīgs.
Mani suņi reti paliek vieni paši uz 8h, jo pusdienlaikā parasti eju mājās un staidzinu. Ja laiks slikts (levretēm aktuāla problēma), spēlējamies iekšā. Bet arī 8h iztur normāli, ja nepieciešams, jo tiek staidzināti/izklaidēti pirms un pēc. Bet viņiem iekšā ir pieejama tualete.

tante Nu 8h būtu par daudz katru dienu, jo īpaši kucēnam, jo enerģijas līmenis ir samērā augsts. Es iemācīju viņus pašus izklaidēties un nomierināties, esot vienatnē. Tagad pieaugušo suni varu atstāt vienu pašu ar piekļuvi visam dzīvoklim, blēņas praktiski nedara, grauž kādu viņam atstātu kaulu. Citreiz nočiepj kādu manu mantu, bet parasti nesagrauž, tik noliek savā vietā. Jaunākais suns tiek ierobežots. Sākotnēji tā ir maza teritorija, kur tikai būris (bez durvīm), ūdens, mantas un tualete. Vēlāk viena istaba. Un tikai ar laiku viss dzīvoklis. Suņi paliek destruktīvi, ja tiem par agru iedod piekļuvi pārāk lielai teritorijai, jo viņi jūt atbildību, paliekot vienatnē par galvenajiem. Kucēni ar šo atbildību nespēj emocionāli tikt galā un bieži sāk grauzt kaut ko nepiemērotu, lai nomierinātos. Tādēl 1) piekļuvi telpām palielina lēnām 2) iemāca, ko grauzt drīkst (mantiņas, kauli), sākotnēji dodot piekļuvi tikai atļautajiem objektiem.

Esiet reālas. Ja dzīvoklī suņi nedzīvos, tad vairums paliks par ielas krančiem, kur ir bīstami vai dzīvos patversmēs, jo fiziski pasaulē nebūtu tik daudz māju, kur izmitināt " dzīvokļa" suņus

Bet,ja neviens tos dzīvnieciņus nepieradinātu,tad arī nebūtu kas dzīvo patversmēs vai klaiņo-tad kad viņus pamet. Nav aitu,nav cirpēju! Bet,jā ,ar mazas šķirnes suņukiem ir savādāk:-)

Dzīvnieks spēj pielāgoties, ja suns ir mīlēts, par to tiek gādāts, tas pierod pie dzīvokļa apstākļiem un uztver tās par mājām

Nu arī cilvēks spēj pielāgoties! Ir veģetārieši,kas neēd gaļu un izdzīvo,ir gaļēdāji,kas ēd to nekam nevajadzīgo gaļu un idzīvo,ir smēķētēji un alkoholiķi kas izdzīvo,ir ģimenes kas dzīvo bez elektrības un arī spēj izdzīvot,būt izglītotas un attīstītas. Taču vai tādēļ,ka ir spēja "iedzīvoties" ir vajadzīgs arī to izmantot? ;-)

ne visi ir tik bagāti, lai atļautos privātmājas un ne visiem ir omītes laukos, tas nenozīmē, ka dzīvnieks nevar būt laimīgs pie labiem cilvēkiem.

Protams,tas nenozīmē to!:-) Taču vajag padomāt,pirms lēmuma pieņemšanas,vai tas tiešām ir tas ,kas nepieciešams! Nu,varbūt tad var arī neiegādāties šo te mīluli? Tāpat kā laukos suņuki ne visi ir izskrējušies,tāpat arī dzīvokļos saimnieki velta pietiekošu uzmanību un sniedz aktivitātes dabā pietiekoši;-)

Vācu aitu suns - izdresēts, mīlīgs, gudrs,pacietīgs, zin kas ir boss un apmācīts būt nikns tikai, tad, ja uzbrūk/sit.
Dzīvoklis būtu piemērots tikai tāds, kur nāk zeme klāt(pirmais stāvs). Vācieši ir riktīgi mīluļi, visi, kurus esmu apmācībās, audzētavās satikusi. Patīk tas, ka izskatās iespaidīgi :)

Neviena te nav iestājusies par to,ka suņus NEDRĪKST turēt dzīvokļos! Taču dzīvokļu suņu īpašnieces šobrīd taisa vētru ūdens bļodā!
Es saku,ka ir jāapsver vai tas vispār ir vajadzīgs,jo ne jau visiem ir tas laiks un ne visiem pietiek spēka,lai visu mīluļa mūžu atbilstoši rūpētos par to! Nevienā brīdī neteicu,,ka teritorija ir viss kas vajadzīgs mīlulim!:-)

Tev reāli pašai ir suns?mana draudzene ir kinoloģe un es vienkārši nesaprotu, kur tu tādus uzskatus esi rāvusi

Ir gan,jā!:-) Un arī man draugs ir kinologs!;-) Tie uzskati man radušies dzīves laikā,no pieredzes-redzētā,dzirdētā,piedzīvotā! Gluži kā jebkuri uzskati,kas rodas jebkuram cilvēkam;-)

Man ir divi Džeka rasela terjeri, neeereāli "spridzekļi",atraktīvi, amizanti, mīļi suņi.

Dzīvoju mājā un nezinu kā būtu ar viņiem dzīvoklī, bet piekrītu par šo Piekļuve teritorijai nav tas pats,kas pilnvērtīga suņa nodarbināšana ... Ja es savus suņus atstātu sētā vienus, viņi drošvien sēdētu pie durvīm un prasītos iekšā, jo viņiem ļoooti svarīga ir komunikācija ar cilvēku, viņi grib lai kāds pamet mantiņu, paskrien ar viņiem.
Es jau domāju, ka mazam sunim dzīvoklī nebūs slikti.

Suns dzīvoklī ir normāli, viss atkarīgs no tā, cik saimnieks pievēršas dzīvniekam.
Piespiedu kārtā nācās savu pitbulterjeru turēt dzīvoklī pusgadu. Vai viņš bija nelaimīgs? Noteikti nē!:-) Dienā gājām 5 x pastaigāties, no tām divas vismaz 2 h garumā un ar feinu peldi ezerā. Suns atpakaļceļā nāca aiz manis, jo bija piekusis ( 1 h ilgst pelde ezerā).
Dzīvoklī viņš bija blakus visu laiku un priecīgs.
Tagad jau atkal dzīvo laukos. Jā, pagalmā viņš iziet, apskrien teritoriju, norej visus suņus un garāmgājējus un dodas iekštelpās.
Suns grib cilvēku blakus, kas ir ar viņu kopā. Liela teritorija pagalmā ne vienmēr nozīmē laimīgu dzīvnieku.

man izskatās, ka vendī ir atkorķējusi pudeli vīna un tagad šeit raksta pāļa fufeli...

Nav nekādas vainas sunim, mazam vai lielam dzīvoklī. Neskraida suņi apkārt visu laiku un nevajag viņiem lielas teritorijas. Viņiem vajag, lai ar viņiem izstaigājas 2-3x dienā (5minūšu čurināšana nav pastaiga, bet 20-30minūšu ir ok) un pāris reizes dienā vajag patrakot ar suni pa māju, lai izliek enerģiju nedaudz. Pietam padomā līdzi... suņi skraida un ņemās līdz zināmam vecumam. Manējai ir 8 gadi tagad un pēdējais, kas viņu interesē ir ilgas pastaigas un spēlēšanās.

Nu ''nemiet kaut ziloni kartona kastē(l):-D

Nav nekādas vainas sunim, mazam vai lielam dzīvoklī. Neskraida suņi apkārt visu laiku un nevajag viņiem lielas teritorijas. Viņiem vajag, lai ar viņiem izstaigājas 2-3x dienā (5minūšu čurināšana nav pastaiga, bet 20-30minūšu ir ok) un pāris reizes dienā vajag patrakot ar suni pa māju, lai izliek enerģiju nedaudz. Pietam padomā līdzi... suņi skraida un ņemās līdz zināmam vecumam. Manējai ir 8 gadi tagad un pēdējais, kas viņu interesē ir ilgas pastaigas un spēlēšanās.

+ Pilnībā piekrītu, savādāk dažas te nu tā pārspīlē, ka brīnos:-D

Citi var teikt ko grib, bet katram sunim dzive vissvarigaka lieta ir saimnieki un milestiba! Mans suns ir vislaimigakais, kad es atnaku majas un veltu vinam laiku (kasu vederinu, spelejos)! Parejas ir vienk. sadziviskas lietas, ka mums piemeram iet duša katru dienu. Protams, sunitim izskrieties vajag, bet neuzskatu ka saimniekam sava dzive japakarto sunim, lai piem. katru dienu ietu pa 5x aara.