Man ir tāda dusma uz sevi :-( Sāku vingrot, viss forši, bet nevaru sevi piespiest ēst sabalansēti un veselīgi. Neesmu nekad mūžā skaitījusi kalorijas un liekas, ka tā tas paliks mūžīgi, jo šķiet, ka tas viss priekš manis ir pārāk grūti.:-( Bāc, tāda dusma, kāda jēga sevi fiziski nodarbināt, ja to visu sabojāju virtuvē? :'-( Jābūt laimīgai vismaz par to, ka māte daba apveltījusi ar labu figūru, bet tāpat..ko tas dod, ja iekšā grūžu visu, kas pagadās..
Ai, bēdīgs noskaņojums.