Es esmu brīva aptuveni 3 gadus. Par uzmanību sūdzēties nevar, bet esmu sapratusi, ka vienai man ir ērtāk, man nepatīk nevienam atskaitīties, nepatīk, ka mani regulē, man patīk, ka manās mājās ir mana kārtība utt. Protams, nedomāju visu dzīvi pavadīt bez vīrieša, bet lai veidotu attiecības, tad man tiešām vajag just, ka šim konkrētam vīrietim var uzticēties, just, ka ir tā dzirkstele. Laikam arī nedaudz bail, ka nesāpina, jo ne visai laba pieredze no iepriekšējām attiecībām, pēc kurām vajadzēja paiet ļoti ilgam laikam, lai pārdzīvotu sirdssāpes un spētu dzīvot tālāk. Tagad viss pārdzīvots un dzīve sakārtojusies, tagad tik atliek gaidīt, kad dzirkstele uzšķils. :-D 8-)