Neviens, kurš klāt konkrētajā brīdī nebija, viennozīmīgu spriedumu izteikt nevar, jo medijos atrodamā informācija ir labākajā gadījumā pusfabrikāts. Atcerēsimies, ka pagaidām nevainīguma prezumpcija strādā attiecībā uz abiem iesaistītajiem.
Atkāpjoties no tiesāšanas un izvērtējot subjektīvi, manuprāt, sunim skraidīt bez pavada sabiedriskā telpā nav normāli, taču, ja MK noteikumi tiešām šajā teritorijā to atļauj (kā viens lietotājs šeit norādīja), tad nav pamats par Elbakjanam par šo aizrādīt, viņš rīkojās atbilstoši savām tiesībām, punkts.
Par šaušanu uz suni – Kā precīzi nodefinēt, vai suns, kas strauji tuvojas, ir Tavai dzīvībai/veselībai bīstams? Vairumam cilvēku nonākot šādā situācijā, ļoti iespējama būtu nonākšana afekta stāvoklī, kur iestātos dzīvnieciskie instinkti un cīņa par izdzīvošanu. Bērnībā man uz ielas uzbruka suns, iekožot kājā (mazs, bez neviena saimnieka tuvumā), un tanī brīdī es tam sāku spert bez žēlastības. Ja tas nebūtu pats atkāpies, to būtu turpinājis darīt. Tanī pat laikā, man pašam mājās bija divi suņi un kā dzīvnieki ļoti patika, taču dzīvnieks ir un paliek dzīvnieks, it sevišķi svešs un bez saimnieka tuvumā.
Par skriešanu ar ieroci – atkal, ja cilvēkam ir šādas tiesības, tad nav pamats skatīties ar greizu aci. Ja tas rada pretenzijas, tad vēršaties ar iesniegumu MK, lai mana esošo likumdošanu ieroču nēsāšanas un pārnēsāšanas ietvaros.
Taču bez aculiecinieku liecībām un ekspertīzes novērtējuma šo diskusiju turpināt (vai pat iesākt) nav īsti vērts, varam vien spekulēt "kas un kā".
230
