Sveika, Leta!
Ļoti priecājos, ka šādu diskusiju uzsāki, jo vakar tieši ko līdzīgu šeit rakstīju, bet atsaucība bija tieši nulle. :D
Es jau trīs gadus ģimeni lutinu ar saldumiem. Mēģinu visādas kūciņas, cepumus, kēksiņus, saldos .. Un vislabāk līdz šim man ir sanākusi šokolādes kūka pēc Normunda Baranovska receptes. Es gan to recepti mazliet pamainīju, papildinot ar dažādām piedevām. Tad vēl salasījos internetā dažādas cepamo siera kūku receptes, taisīju, līdz pati sāku variēt ar dažādām sastāvdaļām un izvedoju savu.
Atceros, kad pirmo reizi izdomāju, ka kaut ko vēlos uztaisīt pati. Vecāki bija aizbraukuši un mājās bija tikai omīte. Cepu auzu pārslu cepumus. Likās, ka uz pasaules nekas vienkāršāks nevar būt! Bet nē, izrādījās, ka var gan. :D Nekas nesanāca, atdevu cepumus sunim, kuram tie ļoti garšoja un vairs neko necepu. Pagāja pusgads, pienāca Ziemassvētki un vecāki uzdāvināja šausmīgi biezu grāmatu ar saldo, kūku un citu gardumu receptēm. Sapratu, ka tā ir kā zīme, kā stimuls, ka nevaru padoties un jāturpina vismaz mēģināt cept tie gardumi. Nu es tagad cepu un cepu un mazliet sapņoju par savu mazu kafejnīciņu ar gardām kūkām, garšīgu kakao, mājīgiem dīvāniem .. nu ziniet tos meiteņu sapņus, vai ne? :D
493
