Jau divus gadus esmu kopā ar lielisku puisi, kurš sākumā bija tikai ''plāksteris'' vecajai mīlestībai, kurš tad vēl pats nezināja, ko grib un nekas īsti mums nesanāca, bet biju kārtīgi saķērusies. Šo divu gadu laikā, ar tagadējo ir gājis traki,esmu iemīlējusi viņu, viņš manis dēļ ir neticami mainījies, agrāk bija ritīgs kretīns, pat nezinu kāpēc kaut ko uzsāku, bet kā bija, tā bija.. Uz diviem mēnešiem izšķīrāmies, pa to laiku bijušais jau gandrīz paspēja no jauna savaldzināt, sakot, ka bijis muļķis, kad palaidis mani, bet nesanāca, jo es tomēr sapratu, ka nevēlos būt ar to cilvēku. Salabu ar tagadējo, bet tāpat pa laikam atceros bijušo, it kā ilgojos. Varētu teikt, ka agrāk viņš man bija kā rezerves variants, lai vai cik briesmīgi tas skan. Bet tomēr jau gandrīz 3 gadus nevaru aizmirst! Pašlaik bijušais jau ir nopratis, ka man nevienu citu nevajag un vairs par mani neinteresējas, tik cik ik pa laikam draugos apskatās un iespējams tas arī mani tracina, jo viņu tagad interesē cita. Tas taču nenozīmē, ka nemīlu savu puisi?! (t) Es negribu būt greizsirdīga uz citu puisi, kā no tā tikt vaļā?