cik daudz jūs būtu gatavas atdot?

 
Reitings 39
Reģ: 04.01.2015
Cik daudz jūs būtu gatavas upurēt karjerai, kurā jums būtu augstākas spējas kā vidējam statistiskajam darbonim un arī liela interese?

Esmu šādā situācijā. Esmu upurējusi draugus, attiecības, nervus. Profesija ārkārtīgi prasīga, liela konkurence, naudas kalnus gan nevar raust. Šogad strādāju, katru dienu kā uz adatām. Paralēli stājos maģistrantūrā, kas nozīmēja dokumentu vākšanas, mācīšanos vakaros pēc darba, dažādu analīžu un motivācijas vēstuļu rakstīšanu, intervijas. Piektdien saņēmu vēstuli, ka esmu uzņemta universitātē, kas Lielbritānijā ir otra labākā jomā, tūlīt aiz Kembridžas. Sākumā priecājos, uz dienām divām izrāvos no stresa (iepriekš domāju, ka nekad nekur netikšu uzņemta), tad sāku domāt, ka ja jau mani uzņēma, tad gan jau bija zema konkurence, tātad slikta programma, tātad neperspektīva utt. (t) Lasīju par studēšanu, gana daudzi rakstīja, ka programmu grūti pabeigt. Tālāk plānoju doktorantūru, kurā iekļūst parasti tie ar izcilību maģistros, nevis tie, kas vienkārši pabeiguši. Paredzu, ka karjerai upurēšu vēl vairāk nekā esmu upurējusi līdz šim. Tomēr reizēm šaubos, vai tas ir tā vērts. Reizēm atkal šķiet, ka tas ir labākais, ko ar savu dzīvi varu izdarīt.

Nesen dzīvoju kopā ar meiteni, kas arī bija maģistrante ļoti labā universitātē. Draugu viņai bija ļoti maz, attiecību nebija, totāla depresija, universitātē notiekošā dēļ ne reizi vien raudāja, 24/7 tika veltīts mācībām, visa nauda aizgāja mācībām.

Ko domājat par šāda veida dzīvi?
22.03.2015 22:09 |
 
Reitings 8187
Reģ: 27.12.2009
Saprotu par ko tu runā.
Man ir neteiksim piecgades plāns, bet tomēr kaut kā esmu sev noformulējusi mērķi/dzīves modeli,ko sasniegt.Cauri asaru plūdiem, bet eju cauri visam.
Noslogojums ir liels,brīvā laikā tik pat kā nav, bet tas mani uztrauc vismazāk,jo tomēr gribu iegūt ko paliekošu. Mīlu savu darbu un katru dienu mācos un iegūstu ko jaunu, tiecos uz augšu. Arī skolā.
Un mana pārliecība par to,ka neaizbraucot no Latvijas es izcīnīšu savu vietu sfērā un noraudātās naktis atmaksāsies ir tik liela,ka neviens to nespēs sašķobīt.
Kas attiecas uz vīriešiem/ģimenes veidošanu.Neesmu tādā vecumā,ka par to būtu jāuztraucas. Vīrieši nāk un iet, tā man nav prioritāte.
23.03.2015 21:41 |
 
Reitings 331
Reģ: 10.05.2011
Es būtu ļoti laimīga, ja izdotos saprast, ko patiešām no sirds vēlos un arī labi spēju darīt dzīvē. Pagaidām daru ļoti labi konkrēto darbu, taču tas man nesniedz nekādu piepildījumu, bet gan gluži otrādi - atņem spēkus un enerģiju, un brīžiem dzen izmisumā, ka veltīgi izniekoju savu dzīvi.

Ja esi atradusi ko tādu, kas Tevi patiesi interesē un aizrauj, tā ir liela veiksme! Ja būtu Tavā vietā šādā konkrētā situācijā, noteikti izmantotu iespēju studēt tajā augstskolā. Un no visas sirds vēlu Tev izdošanos un panākumus, un piepildījumu! Pabeigsi studijas, būs arī vairāk laika pievērsties privātajai dzīvei, bet noteikti iesaku arī tagad nepamest to pilnīgi novārtā. Līdzsvars ir ārkārtīgi nepieciešams. Vismaz atrodi veidu, kā izvēdināt galvu pēc saspringtajām studijām - ideālā gadījumā ar jebkāda sporta palīdzību.

Turēšu par Tevi īkšķus :)
23.03.2015 23:03 |
 
Reitings 73
Reģ: 23.03.2015
Apbrīnoju tādas sievietes, kā autore. Patiesību sakot, ja man jau augstskolas sākumā nebūtu izveidojušās attiecības ar draugu, domāju, ka arī es būtu viena no tām, kura studijās un karjerā tiektos tikai uz augšu. Bet tā kā izveidojās attiecības, tad kaut kā laika gaitā vairs nedomāju tikai par sevi, bet arī par savu vīrieti. Vairs nebija tādu ambīciju, kā sākotnēji- braukšu apmaiņas programmās, gribu vēl citā nozarē bakalauru, gribētos arī maģistru, gribu daudz ko sasniegt karjerā. Tas viss kaut kā palika otrajā plānā. Bet tā nu dzīve iegrozījās un tagad esmu laimīga, ka varu nostrādāt savu darba dienu un svilpodama iet mājās, un iegrimt savā privātajā dzīvē, un veltīt laiku tam, kas dara mani laimīgu, nevis sēdēt pie maģistra darba vai domāt par savu biznesu- tas vairs nav man. Zinu droši, ka mani nemaz karjeristes dzīve nedarītu laimīgu, man ir pilnīgi citas vērtības.

Bet autorei gan novēlu izturību. Nepadodies, ja patiešām zini, ka tas, ko šobrīd dari, Tevi dara patiesi laimīgu un piepildītu.:-)
23.03.2015 23:20 |
 
Reitings 16391
Reģ: 09.10.2011
Man patīk, ja cilvēks ar degsmi cenšas sasniegt savus mērķus :)
Dzīves laikā tāpat pastāv iespēja, ka prioritātes mainīsies :)
23.03.2015 23:23 |
 
Reitings 89
Reģ: 10.01.2015
Nu normali tas nav. Sievietei ir pirmām kārtām jārūpējas par savu sievišķibu un bērnu laišanu pasaulē, nevis jālien kaut ko meklēt vīriešu pasaulē. Pēc pāris gadiem tāpat sāksi dzemdēt un audzināt bērnus un darbs būs uz ļoti ilgas pauzes, ja vispār būsi sakusi stradat. tad kāpec visu jaunību pavadīt stresojot nevis izbaudot dzivi? Ne nu labi magistru vel var iegut, bet doktoru un tadu nenormalako profesiju pec kadas tu tur dzenies sievietei nevajag. Pati redzi ka esi nelaimiga, sievieti darbs laimigu nepadaris, tikai rupes par bērnem un virieti. Labak tu butu ta viru karjera atbalstijusi un vins tev preti visu dos, nevis pati dzenies pec nezinu kā. Sievietes psihe un emocionala pasaule nav tam domata.
24.03.2015 12:23 |
 
Reitings 1093
Reģ: 02.11.2011
michellee, Tu kurā laikmetā dzīvo? :) Sievietes prioritātei mūsdienās sen jau vairs nav obligāti jābūt grīdu slaucīšanai un kartupeļu vārīšanai :) Tas taču ir tik ļoti individuāli, kurās jomās sieviete vēlas sevi pilnveidot, apliecināt.

Kopumā par tēmu.. Man šķiet, ka dzīvē galvenais ir just mieru sirdī, harmoniju. Būt priecīgai sagaidīt jaunu dienu. Un nav svarīgi kā, ko, kāpēc, kur. Es pati esmu vairāk uz karjeras ceļa un sevis pilnveidošanā profesionāli, lai gan ģimene man arī ir svarīga. Manuprāt, ir svarīgi to visu spēt sabalansēt un esmu pārliecināta, ka tas ir iespējams. Ir jāstrādā ar sevi, savu prātu, savu ķermeni, tikai tādā veidā var atrast to balansu, to mieru. Man ir svarīgi justies lepnai ar sevi, es zinu, ka, ja daru kaut ko par ko nelepojos (teiksim mazkvalificētu darbu), tad es vienkārši neesmu laimīga. Un, ja, lai sasniegtu to laimi spēt lepoties ar sevi, man nepieciešams dažus gadus pastrādāt vairāk kā cilvēkam vidējam, tad lai.
24.03.2015 12:44 |
 
Reitings 895
Reģ: 14.04.2010
Tā kā bērnu un dzemdēšanu neuzskatu par savas dzīves prioritāti, tad to mierīgi varētu upurēt, lai sevi īstenotu profesijā, kas mani aizrauj. Nedomāju neko sliktu par tādu modeli kā autore aprakstīja - galvenais, ka pati jūties labi. Ja pati nejūties labi, tad gan nav vērts, jo tad tā ir sevis mocīšana, kas agri vai vēlu iedzīs dziļi depresijā.
Šobrīd arī veidoju karjeru un redzu, ka man vēl ir kur tiekties un es turpināšu tiekties. Es jūtos labi un mani priecē katrs panākums un katra lieta, ko man izdodas sasniegt. Turklāt, esmu kopā ar vīrieti, kurš atbalsta manu tiekšanos uz priekšu.

Karjerai neziedotu vienīgi veselību, attiecības ar vecākiem, tuvākajiem draugiem un vīrieti. Taču, šobrīd man šīs lietas arī nav jāziedo. Visu savienoju. Reizēm viss ir saspringti, bet savienoju.

Galvenais ir izsvērt savas sajūtas.
24.03.2015 12:50 |
 
Reitings 89
Reģ: 10.01.2015
Kopumā par tēmu.. Man šķiet, ka dzīvē galvenais ir just mieru sirdī, harmoniju. Būt priecīgai sagaidīt jaunu dienu.

Nu bet es jau tiesi par to pasu, klavitaura :) Un sievietei sadas sajutas nekad nenodrosinas karjeras noliksana pirmaja vieta, ja vien ta karjera nav piemeram socialais darbs vai berninu izglitosana. Jebkura gadījumā sievietei laimīgu var padarīt tikai dzīves veltīšana rūpēm par citiem, nevis savtigu iegribu apmierinasana ka autores gadijuma.
24.03.2015 12:54 |
 
Reitings 16391
Reģ: 09.10.2011
Ne nu labi magistru vel var iegut, bet doktoru un tadu nenormalako profesiju pec kadas tu tur dzenies sievietei nevajag. Pati redzi ka esi nelaimiga, sievieti darbs laimigu nepadaris, tikai rupes par bērnem un virieti.
Vispār zinu sievietes, kas spēj gan parūpēties par vīrieti un bērniem.. gan arī izmācīties doktorantūrā :)
Atbalstu šāda veida attīstību, ja citiem nav uz izaugsmes rēķina jācieš :)
24.03.2015 12:56 |
 
Reitings 1093
Reģ: 02.11.2011
michellee, Tu runā kā viena mana paziņa.. Nemaz nebrīnīšos, ja tā mana paziņa arī esi Tu :) Es nekad viņas teorijām neesmu piekritusi. Katra mēs esam individuāla, visas sieviešu un vīriešu lomas ir audzināšana, tradīcijas, stereotipi, utt.
24.03.2015 12:58 |
 
Reitings 89
Reģ: 10.01.2015
Atbalstu šāda veida attīstību, ja citiem nav uz izaugsmes rēķina jācieš

Bet lielakoties tomēr citi ļoti cieš, ja sieviete izvelas sadu celu. Palasi šo temu, autore pati raksta ka attiecibu vairs nav, draugu maz, gimeni redz reizi cikt ur gados. Nu vienkarsi nav sis augstas izglitības un nenormalakas karjeras domatas sievietēm, tas viss ir viriesu laucins :)
24.03.2015 12:59 |
 
Reitings 89
Reģ: 10.01.2015
michellee, Tu runā kā viena mana paziņa.. Nemaz nebrīnīšos, ja tā mana paziņa arī esi Tu Es nekad viņas teorijām neesmu piekritusi. Katra mēs esam individuāla, visas sieviešu un vīriešu lomas ir audzināšana, tradīcijas,

Nu tu vari piekrist vai nepiekrist, dzives patiesiba no ta nemainas. Pat ja tas viss ir tikai audzinasana un tradicijas, sievietei bus pasai sevi jasalauz un ar kajam jasamida lai tam parkaptu. nevienu tas laimigu nepadaris. dazreiz jaunās iedomājas, ka ļoti augstus amatus grib, bet kad nokļūst darba pasaulē, drīz vien apraujas jo saprot, ka nu nevar tomēr sieviete izkonkurēt vīrieti profesionāli.
24.03.2015 13:08 |
 
Reitings 16391
Reģ: 09.10.2011
Bet lielakoties tomēr citi ļoti cieš, ja sieviete izvelas sadu celu. Palasi šo temu, autore pati raksta ka attiecibu vairs nav, draugu maz, gimeni redz reizi cikt ur gados. Nu vienkarsi nav sis augstas izglitības un nenormalakas karjeras domatas sievietēm, tas viss ir viriesu laucins

Draugi mūsdienās ir ar uguni meklējamas vērtības arī mazāk noslogotiem cilvēkiem :)
Ja vīrietis raujas kā darba zirgs.. tāpat tuvinieki cieš.. sieva, bērni.
Ko darīt, ja vīrietis, mamuta nesējs, smagi saslimst.. vai arī aiziet viņā saulē?

Ja godīgi, man ir līdzīgi uzskati par sieviešu un vīriešu lomu uz šīs zemes, neesmu ''emancipācijas upuris''. Tomēr laikam nav tāda viena.. īstā un pareizā dzīvesstila recepte :)
24.03.2015 13:10 |
 
Reitings 89
Reģ: 10.01.2015
Ja vīrietis raujas kā darba zirgs.. tāpat tuvinieki cieš.. sieva, bērni.

Nedomāju gan. Ja vīrietis daudz strādā un labi pelna, viņš tieši bērniem kļūst par pareizu autoritāti, labu audzinātāju, var iemācīt dzīves vērtības un pareizu attieksmi pret sievieti. Vīrietim nav jāsēž ar bērniem vai sievu 24/7, tas nav vīrieša uzdevums.

Ja godīgi, man ir līdzīgi uzskati par sieviešu un vīriešu lomu uz šīs zemes, neesmu ''emancipācijas upuris''.

Es arī neesmu, bet man ir žēl to sieviešu, kas tiem stāstiem notic un iedomājas, ka viņām arī vajag skriet uz kaut kādām Kembridžām un karjerām. Lielākā daļa tāpat ap 30 atjēdzas, ka tas nav viņām, bet jaunība izniekota, atpakaļ laiku nepagriezīsi.
24.03.2015 13:19 |
 
Reitings 16391
Reģ: 09.10.2011
Ja vīrietis mežonīgi daudz strādā.. viņam attiecīgi būs mazāka iespēja mācīt bērniem tās dzīves gudrības :)
Turklāt Latvijā ir ļoti sarežģīti nopelnīt pietiekami daudz naudas, lai visu ģimeni varētu uzturēt :) Cik tad mums bija vidējā alga ..~ 600EUR?
24.03.2015 13:25 |
 
Reitings 820
Reģ: 28.04.2012
Es arī neesmu, bet man ir žēl to sieviešu, kas tiem stāstiem notic un iedomājas, ka viņām arī vajag skriet uz kaut kādām Kembridžām un karjerām.


Moš, sievietēm vispār vajadzētu skološanos pamest pēc pamatskolas? Nevajag taču viņām izglītību. Lai sadzemdē uzreiz 15 gados un sēž ar pamperiem. Nedod dievs, iegūs izglītību un sapratīs, ka ir spējīgas savā dzīvē sasniegt kaut ko vairāk par pamperu mainīšanu un tupēšanu pie katliem.
Tāda tumsonīga domāšana, ka sievietes vienīgais labais dzīves saturs ir dzemdēt, aptekalēt veci un sēdēt virtuvē ar katliem.
Varbūt vēl atgriezties pie pagātnes, kad sievietēm nebija balstiesību - lai taču nelien vēl balsot un savu viedokli izteikt, tas domāts vīriešiem.
24.03.2015 13:32 |
 
Reitings 490
Reģ: 10.08.2014
Man jautājums sieviešu tradicionālās lomas piekritējām: ko sievietei darīt, kādu dzīves ceļu iet, ja vīrieša, par kuru rūpēties, kam dāvāt bērnus un kuram blakus būt sievietei, nav? Vai nu vienkārši nav piekrišanas, neveicas ar attiecībām vai neviens no kandidātiem nešķiet Tas Vienīgais?

Uz mūžu palikt vecāku ligzdā? Dzīvot kopmītnēs? Vai arī strādāt skaistumkopšanas jomā vai par bērnudārza audzinātāju, pelnīt dažus simtus un īrēt istabu komunālajā?
24.03.2015 13:39 |
 
Reitings 172
Reģ: 16.03.2015
un peectam buus diskusija ''10 gadus maaciijos pazaudeejot visu,esmu vientullacun straadaaju kasee''.
24.03.2015 13:45 |
 
Reitings 89
Reģ: 10.01.2015
Man jautājums sieviešu tradicionālās lomas piekritējām: ko sievietei darīt, kādu dzīves ceļu iet, ja vīrieša, par kuru rūpēties, kam dāvāt bērnus un kuram blakus būt sievietei, nav? Vai nu vienkārši nav piekrišanas, neveicas ar attiecībām vai neviens no kandidātiem nešķiet Tas Vienīgais?

Uzskatu, ka šāda dzīšanās pēc karjeras no tieši tā arī rodas, ka nav vīrieša blakus. Tad sieviete grib kompensēt savu nepilvērtību un pati kļūst par vīrieti, pilda vīrieša lomu un melo sev, ka nemaz tik ļoti to ģimeni negrib.

un peectam buus diskusija ''10 gadus maaciijos pazaudeejot visu,esmu vientullacun straadaaju kasee''.

+
24.03.2015 13:49 |
 
Reitings 16391
Reģ: 09.10.2011
Uzskatu, ka šāda dzīšanās pēc karjeras no tieši tā arī rodas
Bet mūsdienās, manuprāt, ir grūti atrast vīrieti ar līdzīgiem tradicionāliem uzskatiem.. neatkarīgi no dzīšanās tieksmes pēc karjeras.
Nevar pilnībā paļauties tāpēc uz iespējamo princi baltajā zirgā, kurš var arī neatjāt :) Tiesa..tajā pat laikā nevajadzētu aizmirst par prioritātēm gadījumā, ja uzsmaida laime :)
24.03.2015 13:52 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits