Sveiki! Pat nezinu,no kura gala lai sāku savu situācijas aprakstu.. Man riebjas cilvēki!!! Man nepārtraukti,ik dienas ir sajūta,ka visi kretīni,debīlie,kandidāti uz trakonamu,dzērāji,narkomāni jūt,ka viņi man riebjas vai ka baidos,un man piesienas uz ielas,darbā,sabiedriskajā transportā,veikalos,nu visur! Protams,autobusā tieši man blakus sēdošajam ir jāsāk spēlēties ar savu mantību.. ja pieturā stāvēs kā minimums pieci cilvēki,tieši pie manis pienāks narkomāns un sāks kaut ko braukt virsū.. vienmēr atrodas kāds debīlais,kam būs kaut kas bezsakarīgs jāmurmina manā virzienā,jānogrābstās. Varbūt,ka vaina ir manī un manā skatījumā uz dzīvi,tik ļoti esmu ieciklējusies,ka nemanu riņķī labos,normālos ļaudis? Laikam noteikti ir jāpiebilst,ka neizskatos ne piedauzīgi,ne bomzīgi,neesmu ne pārāk tieva,ne pārāk resna,esmu tāda pati kā neskaitāmas "vidējās aritmētiskās" Rīgas meitenes. Laikam jāpiebilst arī tas,ka vairākus gadus atpakaļ notika uzbrukums man ar ļoti nepatīkamām sekām,varbūt arī tas ko ietekmē. Neciešu,kad man kāds iet tieši aiz muguras,tad vienmēr apstājos un palaižu garām. Tumsā,redzot,ka pretī nāk cilvēks treniņtērpā,sirds vnk lec pa muti ārā un ķeru pēc piparugāzes,lai ir pa rokai. Kad esmu kompānijā ar kādu,viss ir vislabākajā kārtībā. Gribētos,lai pasakat viedokli no malas,vai man ir vajadzīgs psihologs? Vai varbūt pašaizsardzības kursi pašapziņas celšanai? Varbūt ir kāda,kas jūtas līdzīgi?