Nē, redzi - nevis man ir putni, bet Tu redzi to ko velies redzēt un ataisno to ko velies attaisnot.
Gluži kā Elizabete raksta - pat, ja māmiņa nenosedz bērna galviņu un visu savu dekoltē zonu ar šalli - nevar redzēt neko daudz no pašas krūts. Tu redzi tikai dekoltē zonu. Ja Tu redzi ko vairāk - pārstāj lūrēt māmiņai pār plecu raugoties acīs mazulim. Mazuļa galviņa ir tādā leņķī pret krūti, ka to pašu ko Tu redzi pie lielāka topiņa izgirezuma Tu kā cilvēks no malas, redzi arī barošanas brīdī.
Kādēļ uzskatīt, ka bērna barošana ir pretīgāka par to, ka Tu sēdi un ēd restorānā? Kādēļ uzskatīt, ka krūts ir kailāka kā kādas citas krūts sabiedriskajā transportā? Tur nav loģikas.
No šīm sievietēm, kuras uzskata krūtsbarošanu par kaut ko ārkārtēju, amorālu un nepieņemamu, saprotu - viņām ir kompleksi būt par sievieti. Vēl ir variants, ka viņas ir bērnu negribētāju pulciņā un caur saviem uzskatiem slēpti neieredz sievietes, kuras ir izvēlējušās bū par mātēm, tadejādi veicinot sabiedrības arhaisko uzskatu, ka sievietei obligāti ir jādzemdē. Un šādas dusmas var sakņoties dziļi zempaziņā, jo sieviete saskārusies ar pārmetumiem savu uzskatu dēļ. Dusmas kaut kur janovirza, kādu vienmēr gribas vainot.
Bet bērnam nav jācieš ambīciju dēļ. Ja viņam vajag, viņam vajag. Viņš ir pārāk nevarīgs, lai ieietu Rimcikā pēc ūdens pudeles un bulciņas. Dievs žēlīgs, visbiežāk viņam pat vēl nebūs zobu. :D