A šeit tik liels uzsvars uz to, ka jādara viss un jebkas, lai tikai sabiedrība būtu apmierināta. Tiešām?
Jā, tiešām. Sabiedrības kopējās intereses ir primārās. Pat indivīda pamattiesības ir ierobežojamas, balstoties uz sabiedrības kopējām interesēm. Jāievēro vien samērīgums. :)
Tā rupji runājot - mans pienākums kā pilsonim ir ievērot vispārpieņemtos likumus attiecīgajā valstī, šī ir tā sabiedrības kārtība un normas. Viss pārējais - ir ļoti individuāli un subjektīvi. Tas, ka kādam kaut kas nepatīk - nav pa lielam mana problēma.
Jā, Latvijā nav pieņemts publiski atkailināties. Nospiedošais sabiedrības vairākums to nosoda. Varam jau pieminēt jaunkundzes, kas valkā super īsus svārkus un krūtis rēgojas acīm, bet cik to ir? Nav daudz. Un neviens viņas neslavē, tieši pretēji - nereti izsmej. Tātad, māmiņai ir pienākums, barojot bērniņu, parūpēties par to, lai svešām acīm nebūtu jāskatās uz viņas krūtīm. Nav grūti paķert līdzi lakatu, noiet maliņā. Ja vēlies to ignorēt, nekādu problēmu, tikai samierinies ar negācijām, ko saņemsi, jo tās būs pelnītas.
Bez tam, hmmm, ar bomžiem un vīriešiem nav jēgas runāt un strīdēties, bet ar mātēm var kašķēties un pārmest viņām visu pēc kārtas cik uziet vnk tāpēc, ka kādreiz ir pagadījies īpašs gadījums (kur arī var būt savi iemesli)?...
Par vīriešiem neko neesmu teikusi. Kā jau minēju, esmu arī pati šad tad patrenkājusi jauniešus, lai mammām nav jāstāv garā rindā. Par bomžiem runājot, ko ar viņiem runāt? Tur galvā vairs nav nekā, kas spētu to informāciju apstrādāt. Ar tiem strādā pašvaldības policija un slimnīcas.
Tad, kad mātes negaidīs pret sevi īpašu attieksmi, tad arī mainīsies dzīves uztvere. Mātes nav priviliģētākas par citiem. Tās, kas to saprot, neredz problēmu lakata uzmešanā uz pleca, un redz, ka cilvēki patiesībā ir jauki - palīdz iecelt, izcelt ratus utml. Ja to uztver par pienākumu, tad nav brīnums, ka jāuzsūc tik daudz negāciju.