Mad, galējības var atrast abos dzimumos.
Ausekli, saki, cik bieži man būtu jāiet uz galerijām, lai varētu teikt, ka interesējos par mākslu? Pie kam, ja pats tās izstādes apmeklē, labi zināsi, ka ja divreiz dzīvē esi bijis uz Laimdotas Junkaras gleznu izstādi, trešoreiz jau iesi ar domu, ka zini, kas tur būs un ceturto vairs neiesi, jo zināsi, ka tur ir tikai sīpoli, dālijas un pāris abstraktu darbu. Nu nav tur nekā jauna, nekā svaiga, nekas nemainās.
Pilnīgi cita lieta bija Aijas Druvaskalnes - Urdzes izstādes. Katra no tām bija interesanta.
Nu nav tā, ka mākslas izpratni un interesi var skaitīt pēc tā, cik bieži cilvēks iet uz galerijām. Un Junkaras gleznas tiešām nav atmiņā paliekošas.
Pats apjēdz, ka Tavi teksti par citu inteliģenci norāda uz tās trūkumu Tevī?