Meitenes, liels paldies par komentāriem un ieteikumiem.
Tas, kas mani uztrauc, ir fakts, ka šī paziņa ir vairāk jauniegūta, nevis jau zināms cilvēks. Vienā skolā mācījušies, bet nav bijuši tuvāk pazīstami, sakontaktējās tai salidojuma vakarā. Ar vīrieti varam runāt par visu - atklāti paudu savu nostāju, ka aizliegt komunikāciju nevēlos un man nemaz nav tādu tiesību, bet - lai apdomā savu rīcību, jo šobrīd tā mani sāpina. Arī viņš justos tāpat, ja mēs būtu mainītās lomās.
Viņš apgalvo, ka ar šo sievieti sazinās tikai profesionālu interešu dēļ - paplašināt kontaktu loku un gūt noderīgu informāciju izaugsmei darbā. Kad akcentēju, ka pieklājīgas attiecības var uzturēt arī ne bez dienām ilgas sarakstes, viņš atvainojās un uzsvēra, ka noteikti nevēlas mani sāpināt, tāpēc pārdomās savu rīcību, mazinās sarakstes intensitāti. Protams, garantijas tam man nav, un atliek vien uzticēties.
Ar prātu es apzinos, ka viņa viņu diezin vai saista kā sieviete, jo mūsu attiecības ir ļoti labas, zinu, kā viņš pret mani attiecas un tā...tomēr nav dūmu bez uguns - kaut kādu paŗmērīgi padziļinātu interesi no vīrieša par viņas gaitām es šajās vēstulēs nojautu. Tiesa, mani mierina tas, ka viņa ir krietni lielāka iniciatore sarunām, to uzturēšanai, taču man ir svarīgi, lai vīrietis spētu skaidri demonstrēt distanci un faktu, ka viņam nav vajadzības dienām ilgi ar viņu komunicēt.
Ceru, viss nokārtosies un šobrīd nesēžu vien ar aizmālētāma cīm. :)